What would you like to search for?

z/s "Jaunozoli"

Latvijas finālists 2019. gadā.

© Magda Jentgen
STARPTAUTISKIE UZVARĒTĀJI

2019. gadā konkursā uzvarēja dāņi Kristians un Maria Lundgaard-Karlshøj. Lai novērstu barības vielu noplūdi, viņi mēslošanu veic pareizajā laikā, atbilstoši sezonai un laika apstākļiem. Savā saimniecībā ir izveidojuši arī mitrzemes, kas mazinalieku barības vielu noplūdi ūdeņos. Visus kūtsmēslus un augu atkritumus pirms uzklāšanas uz lauka apstrādā saimniecībā esošajā biogāzes stacijā, lai augsnei nodrošinātu lielāku barības vielu uzņemšanu, kā arī iegūtu degvielu, kas nesatur fosilo kurināmo.

Par z/s "Jaunozoli"
2019. gadā starptautiskā konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" Latvijas finalists bija Z/S "Jaunozoli", kurā saimnieko Rihards Kadirovs.
 
Saimniecība atrodas Salas novada Salas pagastā. Savā saimniecībā Rihards ir ieviesis dažādas saimniekošanas metodes ietekmes uz vidi mazināšanai. Viena no metodēm ir "strip-till" jeb minimālās augsnes apstrādes metode. Šī metode paredz to, ka zeme netiek arta, bet gan apstrādāta minimāli, lai saglabātu zemes dabīgo struktūru un uzlabotu augsnes kvalitāti. Pēc lauksaimnieka novērojumiem šī metode ir noturīgāka arī pret laika apstākļu īpatnībam, piemēram, šī gada pavasara un vasaras sausuma periodu. Kombinējot dažādas videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, Riharda apstrādātajā augsnē ir ievērojami pieaudzis organisko vielu sastāvs un tās spēja absorbēt siltumnīcefekta (CO2) gāzi.
 
Rihards visas savas zināšanas lauksaimniecībā ir ieguvis pašmācības ceļā un labprāt dalās ar savu pieredzi un teorētiskajām atziņām ar citiem lauksaimniekiem. Ar savu ekonomista izglītību viņš ir spējis analizēt savas saimniecības finansiālos rādītājus un izvēlēto “strip-till” metodi uzskata no dažādiem faktoriem šobrīd kā izdevīgako. Tāpat Rihards ir spējis rūpīgi izvēlēties piemērotāko mēslojuma daudzumu, veicot augsnes analīzes un izvērtējot prognozēto nokrišņu daudzumu. Tā, izmantojot mazāku mēslojuma apjomu lietus periodos, ir iespējams novērst barības vielu noplūdi ūdeņos. Rezultātā Rihards ir samazinājis izmantotā fosfora mēslojuma daudzumu par 20% un slāpekļa mēslojuma daudzumu par 50%. 4 gadu laikā, izmantojot “strip-till” metodi, raža ir pieaugusi par 90%.