Strādājot daudznozaru saimniecībā jau vairāk nekā 20 gadus, saimnieks ir veicinājis ne vien savas saimniecības attīstību, bet arī realizējis dažādus izglītības projektus, tādējādi sekmīgi nododot savas zināšanas tālāk.

"Latvijā ir daudz saimniecības, kas vēlētos strādāt ar gudrām un Baltijas jūrai draudzīgām metodēm, bet bieži, lai to iesāktu, vispirms saimnieki vēlas redzēt šo saimniekošanu praksē," norāda konkursa laureāts Guntars Dolmanis.

Saimniecība ir īpaša ar spēju savstarpēji sabalansējot izmantot meža, zemes un ūdens resursus.

Tā, piemēram, saimniecībā ir apskatāma kaskādes dīķu sistēma, kur zemākajā dīķī uzkrātās dūņas ik gadu tiek izmantotas zemes auglības uzlabošanai. Dīķu sistēmas uzturēšanai tiek izmantota saimniecības notece. Tāpat jāpiemien, ka saimnieks ir viens no retajiem Latvijā, kas saviem spēkiem atjaunojies iepriekš taisnotās Gaujas upes posmu, atgriežot tās dabisko tecējumu un tādējādi uzlabojot zivju ziemošanas apstākļus un palielinot to populāciju.

Saimnieks prasmīgi ievēro arī augu maiņu, kurā iekļauj arī tauriņziežus, kas nodrošina pēcaugus ar bioloģiski fiksētu slāpekli un līdz ar to samazina arī kultūraugu audzēšanas pašizmaksu.

Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs norāda: „tieši lauksaimniecība visvairāk ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu. Lielākoties tā nav saimnieku, bet politikas un izpratnes vaina. Šis konkurss, kura laikā tiek meklētas un apbalvotas veiksmīgas lauksaimniecības prakses, palīdz dalīties ar labajiem piemēriem ne vien Latvijas, bet visa Baltijas jūras reģiona starpā.”

Baltijas jūra joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija, jeb aizaugšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras vides problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas.

Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē, u.c. problēmas jūras ekosistēmā. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60 % slāpekļa un 50 % fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.

Konkurss ir starptautisks un tā gaitā Baltijas jūras reģiona valstīs tiek izvirzīti finālisti, kas saņem titulu un naudas balvu 1000 eiro apmērā. Katras valsts uzvarētājs pārstāvēs valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu 10 000 eiro un titulu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.

Konkursu Latvijā organizē Pasaules Dabas Fonds un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs un izdevniecība Saimnieks.lv. Pasaules Dabas Fonda iniciatīvu popularizēt ilgtspējīgu zemes resursu izmantošanu atbalsta arī Ziemeļu ministru padomes birojs Latvijā.

Konference ir lielākais Baltijas reģiona forums, kas nodrošina jaunākās informācijas, pieredzes, ideju un zināšanu apmaiņu starp indivīdiem un organizācijām Baltijas jūras reģionā, kuru mērķis ir samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz ūdens kvalitāti.

Konferencē pulcējas pārstāvji un speciālisti no ministrijām, institūtiem, konsultāciju un pētniecības organizācijām, kā arī lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji. Konferencē piedalīsās arī dažādi uzņēmumi, kas darbojas politisko, tehnisko un zinātnisko konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības nozarē.

 

Konferences noslēgumā tiek pasludināts konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" uzvarētājs.

Konferences tēmas:

- agro-vides konsultāciju pakalpojumi;
- lauku attīstības programmas un nacionālās politikas iniciatīvas;
- pētniecība, tehnoloģijas un attīstība;
- starptautiskie projekti un politikas programmas.