Saimniecība „Valti” apsaimnieko aptuveni 600 ha zemes Ventas baseinā. Ekonomiski nozīmīgākā nozare saimniecībā ir Šarolē tīršķirnes un krustojumu gaļas liellopu turēšana vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai. Otra nozīmīgākā nozare ir zivju audzēšana. Kā inovatīvu un gudru risinājumu barības vielu noteces samazināšanai, žūrija izcēla sešus saimniecībā izveidotos dīķus, kas uztver vietējo noteci un veicina ūdeņu pašattīrīšanos.

„Jūtamies pārsteigti un iepriecināti! Balva uzliek pienākumu rast jaunus risinājumus videi draudzīgā saimniekošanā, kā arī to popularizēt,” atzīst Vanda Valtenberga, saimniecības „Valti” saimniece.

„Saimniecībā padziļinātās gultnēs izveidoti barības vielu nogulsnēšanās baseini, kuros mīt zivis – karpas, līņi un orfas. Nogulsnēšanās baseinos tiek aizturētas augsnes daļiņas, slāpeklis un fosfors, kas veicina zaļo augu augšanu. Tie savukārt nodrošina labu barības bāzi zivīm, kas saimniecībā sasniedz ievērojamus svara pieaugumus. Rezultātā saimniecība ekonomiski iegūst no zivju ražošanas, bet Baltijas jūra tiek pasargāta no pārlieku lielas fosfātu un nitrātu ieplūdes,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes loceklis Kaspars Žūriņš.

Dīķus saimniecībā uzsāka pakāpeniski atjaunot 1992. gadā. „Pirmais tika atjaunots tā vēsturiskajā vietā. Nākošais arī tika izveidots vietā, kur kādreiz ir bijis dīķis. Pārējie tika veidoti dabiskās ieplakās, tos iekļaujot ainavā. Viens no dīķiem ir izveidots vietā, kur 1911. gada kartē ir bijis ezers,” stāsta saimnieks Rihards Valtenbergs.

„Piešķirot šo apbalvojumu, mēs vēlamies izcelt tos lauksaimniekus, kas dara ko vairāk nekā nosaka likumdošana vai ierastie darbības principi un sniedz reālu ieguldījumu Baltijas jūras problēmu risināšanā,” par saimniekiem priecājas Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs.

 

"Zeme ir viena no mūsu valsts pamatvērtībām, un tās pilnvērtīga un vienlaikus saudzīga apsaimniekošana ir ikviena, ne tikai lauksaimnieku, atbildība. Zemnieki vislabāk izprot veiksmīgas saimniekošanas atkarību no zemes resursu pareizas un ilglaicīgas izmantošanas. Tāpēc, lauksaimniecībai attīstoties un meklējot efektīvākus saimniekošanas veidus un tehnoloģijas, svarīgi izvēlēties tās, kas ir gan ekonomiski izdevīgas, gan draudzīgas videi. Valtenbergi pierādījuši, ka to iespējams veiksmīgi apvienot," sveicot Latvijas finālistu, uzsvēra Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un atbalsta Swedbank. Konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” atbalstītāji ir arī izdevniecība Saimnieks.lv un Zemnieku saeima.

Kā atzinību saimnieki saņēma titulu „Latvijas Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” un naudas balvu 1000 eiro apmērā. Saimnieki pārstāvēs Latviju Baltijas jūras reģiona līmenī un pretendēs uz naudas balvu 10000 eiro no Swedbank un titulu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.