What would you like to search for?

© Pasaules Dabas Fonds

Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana ūdenī kļūst aizvien populārāka. Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus.

Lai jūra čum un mudž!

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, aicinām sabiedrību pievienoties iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Mēs kopā ar citām Eiropas Savienības vides organizācijām ir aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

Mencu populācija Baltijas jūrā rūk un tās nārsto aizvien jaunākas. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) publiskotās zinātniskās rekomendācijas norāda, ka austrumu Baltijas mencu resursi ir kritiskā stāvoklī un rekomendācija nozvejai 2021. gadā ir nulle. Svarīgi, ka menca ir ļoti būtisks plēsējs Baltijas jūras ekosistēmā. Ja samazinās mencu daudzums, tad nav, kas apēd mazās zivtiņas; daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona – mazos dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz. Lai gan mencas vienas nav cīnītājas un nepieciešama arī saprātīgāka cilvēka darbība, piemēram, rūpīgāk attīrot notekūdeņus no lauksaimniecības zemēm, tomēr būtu labi uzturēt arī spēcīgu zooplanktona armiju.

Baltijas mencai ir iespējamas gana daudz alternatīvu. Piemēram, Latvijas tirdzniecības vietās pieejamo Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu resursi nav tik kritiski. Tāpat ir pieejams aizvien plašāks citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums.

Savukārt Eiropas zušu skaits pēdējo 30 - 40 gadu laikā ir samazinājies par 95 - 99%. Ir izplatīts viedoklis, ka ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums nevar tikt nodarīts. Tomēr zutis ir sarežģīts dzīvnieks un to nevar pavairot mākslīgi. Audzētavas iegūst stikla zušus jeb šo zivju mazuļus, noķerot tos pie Eiropas krastiem, kad jaunie zuši atgriežas mājās no Sargasu jūras. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto, un zinātnieki pagaidām nezina, kas ir šie apstākļi, kuru dēļ zušiem jādodas daudzu tūkstošu kilometru garajā ceļojumā, lai nārstotu.
 

Kā un kādēļ mēs izvēlamies zivis?

Kā un kādēļ mēs izvēlamies zivis?Iedzīvotāji zivis un jūras produktus visbiežāk mēdz izvēlēties pēc to garšas īpašībām, kam seko cena un atlaides esamība. Tādi kritēriji kā nozvejas veids (tralis, tīkli, murdi u.c.), ekomarķējums, produkta izcelsmes reģions, kā arī, vai konkrētā zivju suga ir apdraudēta, ir mazāk svarīgi kritēriji, veicot ikdienas maltītes izvēli.

Ņem talkā Zivju gidu, kas palīdzēs veikt labu izvēli pirkuma veikšanas brīdī. 

Par mencām

Mencas dzīvo aukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 500–600m dziļumā. Tās var veikt līdz pat 200km garu ceļu starp nārstošanas un barošanās vietām. Menca var sasniegt pat 2m garumu un 90kg svaru. Nārstošanai mencas ir nobriedušas, kad sasniegušas 40–60cm garumu. Sastopamas no Barenca jūras līdz pat Francijas rietumkrastam. Baltijas jūrā uz austrumiem un rietumiem no Bornholmas salas sastopamas divas mencu populācijas, kas nārsto dažādos gadalaikos. 

Menca ir viens no nozīmīgākajiem zvejas objektiem Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā, kur tās minimālais nozvejas garums ir 35cm. Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) dati liecina, ka Baltijas jūras austrumu populācijas mencas resursi ir kritiskā stāvoklī un Baltijas jūras rietumu populācijas mencu resursi tiek ilggadīgi pārzvejoti.  

Baltijas jūras mencu resursi ir atkarīgi arī no citiem faktoriem. Viens no svarīgākajiem – sāļa un ar skābekli piesātināta ūdens pieplūde no Ziemeļjūras. Sāļāks un ar skābekli bagāts ūdens nodrošina labvēlīgus apstākļus mencu nārstam. Skābekļa daudzums Baltijas jūras dziļumā pēdējos gadu desmitos samazinājies arī cilvēka izraisītas eitrofikācijas rezultātā.

Par zušiem

Eiropas zušu skaits pēdējo 30 – 40 gadu laikā ir samazinājies par 95 - 99%, kas padara šo sugu par īpaši apdraudētu. Zuši ir ceļotājzivis un Eiropā ir sastopami gan saldūdeņos, gan jūras piekrastē (t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastē). Visi audzētie zuši ir izaudzēti no savvaļā noķertajiem zušu mazuļiem - nebrīvē zuši nevairojas.

Sargasu jūra ir vienīgā vieta pasaulē, kur nārsto Eiropas zuši. Zinātnieki pagaidām precīzi nezina, kas ir tie vides apstākļi, kuru dēļ zušiem jādodas 4 līdz 7 tūkstošu kilometru garajā ceļojumā. Tie nārsto tikai vienu reizi mūžā, ienirstot jūras dzelmē līdz pat 600m dziļumā, kur iznērš gandrīz 9 miljonus ikru, bet pēc tam iet bojā. Golfa straumes nesti zušu kāpuri nokļūst pie Eiropas krastiem, kur tie tālāk migrē uz iekšzemes ūdeņiem, lai turpinātu augt un attīstīties. Pēc 10 - 20 gadiem, kas pavadīti barojoties saldūdeņos, zuši dodas atpakaļ uz Sargasu jūru.    

Dzīves laikā zutis sastopas ar tādiem cilvēka darbības radītiem izaicinājumiem kā pārzveja, jūru un saldūdeņu piesārņojums. Hidroelektrostaciju dambju un citu šķēršļu izbūve uz upēm aizsprosto zušu migrācijas ceļus, neļaujot tiem nokļūt ūdeņos, kurus suga vēsturiski apdzīvojusi. Stikla zušu augstā tirgus cena tos padara par pievilcīgu zvejas objektu. Mazie zutēni tiek pārdoti komerciālām zivju audzētavām vai ūdeņu apsaimniekotājiem, kas tos ielaiž upēs un ezeros, kur dabiskas zušu populācijas nevar izveidoties.  

Ir izplatīts viedoklis, ka, ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums sugas izdzīvošanai nevar tikt nodarīts. Svarīgi atcerēties, ka cilvēks vēl nav iemācījies zuti pavairot mākslīgi. Audzētavas tikai izaudzē zušu mazuļus (stikla zušus), kas noķerti savvaļā.