What would you like to search for?

Ekoloģiskās pēdas nospiedums

© WWF / Richard Stonehouse

Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai cilvēka ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem.

Mēs dzīvojam tā it kā mums katram būtu vismaz 6.1 hektāri

Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadalītu uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram planētas iedzīvotājam visu viņa vajadzību apmierināšanai būtu atvēlēti 1.7 ha zemes. Taču Latvijā dzīvojam tā it kā mums katram būtu vismaz 6.1 ha.

Pēc 2017. gada datiem Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES vidējā ekoloģiskā pēda ir 4.74 ha/iedz., Zviedrijā – 6.1 ha/iedz., Vācijā – 4.7 ha/iedz.) un arī lielāks nekā Lietuvai (5.9 ha/iedz.), bet mazāks nekā Igaunijai (7.2 ha/iedz.).

Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistītas ar enerģētiku, transportu un lauksaimniecību, kas sastāda attiecīgi 37%, 28,6% un 22,3% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

© Ola Jennersten / WWF-Sweden

Latvijas ekoloģiskās pēdas nospieduma faktori

CO2 emisijas, kas attīstītajās valstīs ir atbildīgas par lielāko ekoloģiskās pēdas daļu, Latvijā veido 29% no kopējās ietekmes. Koksne (tajā skaitā enerģētiskā koksne) ir atbildīga par nepilniem 50%, aramzemes par 15%, zivju resursi par 3%, ganības par nepilniem 2%, savukārt apbūvētā teritorija par 1% no kopējās Latvijas ekoloģiskās pēdas nospieduma.

Lielākās vides slodzes saistās ar enerģijas ieguvi un pārtikas preču patēriņu. Vislielākā atkarība no fosilajiem resursiem ir vērojama transporta sektorā, taču mājokļa sektorā ir liels koksnes biomasas patēriņš. Savukārt lielākās pārtikas preču patēriņa slodzes ir uz aramzemēm, ganībām un zvejas teritorijām.

Aprēķini savu ietekmi uz klimatu