The WWF is run at a local level by the following offices...
Zemes stunda
© Daniel Seiffert / WWF-Germany
Zemes stunda 2023. gadā norisināsies 25. martā plkst. 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām.
© © Shutterstock Dudarev Mikhail WWF
Klimata pārmaiņu ierobežošana un dabas izzušanas apturēšana līdz 2030. gadam
Zinātnes dati ir skaidri. Mūsu Zeme jau ir sasilusi par 1,1°C, salīdzinot ar pirms rūpnieciskā laikmeta līmeni, un šādi turpinot mēs līdz 2030. gadam varam sasniegt kritisko 1,5°C robežu. Nākamie septiņi gadi ir izšķiroši mūsu visu nākotnei - mums ir jāierobežo globālās temperatūras pieaugums zem 1,5°C, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām, kas ietekmēs visu mūsu sabiedrību un ekonomiku.
Būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata krīzi ir daba. Tomēr mēs zaudējam dabu satraucošā un vēl nepieredzētā ātrumā, apdraudot daudzas sugus un pakļaujot mūs lielām briesmām, jo riskējam zaudēt savas mājas un pašu nepieciešamāko, piemēram, pārtiku, tīru ūdeni un dzīvošanai piemērotu vidi. Mums ir jāizvirza par prioritāti dabas atjaunošana, kā arī globālās sasilšanas ierobežošana, lai līdz 2030. gadam mums būtu vairāk dabas, nekā tas ir šobrīd.
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir jāapvienojas, lai kopīgi rīkotos mūsu planētas labā. Ikdienas steigā un burzmā var viegli nepamanīt vides krīzi, ar ko saskaramies, tāpēc Zemes stundas mērķis ir atgādināt par mūsu planētas nozīmi un nepieciešamību to aizsargāt, iedvesmojot miljoniem cilvēku rīkoties un dodot cerību staru gaišākai nākotnei.
Būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata krīzi ir daba. Tomēr mēs zaudējam dabu satraucošā un vēl nepieredzētā ātrumā, apdraudot daudzas sugus un pakļaujot mūs lielām briesmām, jo riskējam zaudēt savas mājas un pašu nepieciešamāko, piemēram, pārtiku, tīru ūdeni un dzīvošanai piemērotu vidi. Mums ir jāizvirza par prioritāti dabas atjaunošana, kā arī globālās sasilšanas ierobežošana, lai līdz 2030. gadam mums būtu vairāk dabas, nekā tas ir šobrīd.
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir jāapvienojas, lai kopīgi rīkotos mūsu planētas labā. Ikdienas steigā un burzmā var viegli nepamanīt vides krīzi, ar ko saskaramies, tāpēc Zemes stundas mērķis ir atgādināt par mūsu planētas nozīmi un nepieciešamību to aizsargāt, iedvesmojot miljoniem cilvēku rīkoties un dodot cerību staru gaišākai nākotnei.
© Mika Baumeister/ Unsplash
Īss ieskats Zemes stundas vēsturē
2007. gada 31. martā vairāk nekā 2,2 miljoni iedzīvotāju un 2000 uzņēmumu Sidnejā, Austrālijā, uz vienu stundu izslēdza apgaismojumu, tādējādi aizsākot kustību Zemes stunda. Šodien šī viena stunda ir kļuvusi par globālu notikumu - vairāk nekā 190 valstis ir piedalījušās šajā pasākumā, lai paustu savu atbalstu klimata pārmaiņu apturēšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai.
Šodien Zemes stunda ir viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām, kas katru gadu notiek ar tādu pašu mērķi kā 2007. gadā - apvienot pasauli, lai atbalstītu cilvēkus un planētu. Tomēr tās nozīme ir daudz plašāka nekā tikai gaismas izslēgšana uz vienu stundu.
Zemes stunda nav tikai viena stunda gadā, kurā mēs simboliski izslēdzam gaismas, tas ir aicinājums uz rīcību mūsu planētas labā. Ieturēt pauzi no ikdienas, lai veltītu vienu stundu, darot kaut ko vērtīgu dabas labā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās dabu izzinošā pārgājienā, koku stādīšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgām izejvielām vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts pievienoties vērienīgākajai Zemes stundai.
Šodien Zemes stunda ir viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām, kas katru gadu notiek ar tādu pašu mērķi kā 2007. gadā - apvienot pasauli, lai atbalstītu cilvēkus un planētu. Tomēr tās nozīme ir daudz plašāka nekā tikai gaismas izslēgšana uz vienu stundu.
Zemes stunda nav tikai viena stunda gadā, kurā mēs simboliski izslēdzam gaismas, tas ir aicinājums uz rīcību mūsu planētas labā. Ieturēt pauzi no ikdienas, lai veltītu vienu stundu, darot kaut ko vērtīgu dabas labā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās dabu izzinošā pārgājienā, koku stādīšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgām izejvielām vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts pievienoties vērienīgākajai Zemes stundai.
Zemes stundas fokusā - klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana
Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas daudzveidības izzušanu un draudiem, ko tas mums visiem rada. Mums ir jāveido kustība dabai, lai rosinātu rīcību līdzīgi tai, kas tika sasniegta ar 2015. gada Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas pamats un tūlītējs, spēcīgs un noderīgs risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.
Dabiskās sistēmas palīdzēs samazināt jaunu pandēmiju rašanās risku. Izmaiņas veidā, kā izmantojam Zemi, piemēram, pasaules mežu izciršanas un pārveidošana, lauksaimniecības intensifikācijas, ir identificēti kā faktori, kas veicina jaunu zoonožu slimību rašanos. Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes - t.i., ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi, nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā - tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība.
Cik zinošs esi Tu, lai iestātos par dabu? Izpildi 13 jautājumu testu!
Izpildi testu
Dabiskās sistēmas palīdzēs samazināt jaunu pandēmiju rašanās risku. Izmaiņas veidā, kā izmantojam Zemi, piemēram, pasaules mežu izciršanas un pārveidošana, lauksaimniecības intensifikācijas, ir identificēti kā faktori, kas veicina jaunu zoonožu slimību rašanos. Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes - t.i., ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi, nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā - tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība.
Cik zinošs esi Tu, lai iestātos par dabu? Izpildi 13 jautājumu testu!
Kāpēc cilvēkam nepieciešama bioloģiskā daudzveidība?
Bioloģiskā daudzveidība ir resurss, kas ir nepieciešams ikvienam - Tev, Tavai ģimenei, kopienai, valstij un nākamajām paaudzēm.
1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.
2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.
3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.
4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.
5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.
6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.
7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.
8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.
9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.
10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.
10 ieteikumi dabas daudzveidības atjaunošanai šeit.
1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.
2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.
3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.
4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.
5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.
6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.
7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.
8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.
9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.
10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.
10 ieteikumi dabas daudzveidības atjaunošanai šeit.
Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
Video