2021. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ekosistēmu atjaunošanas desmitgades ietvaros tiks veikti vairāki būtiski dabas atjaunošanas pasākumi. Dabu iespējams atjaunot visās ainavās, sākot no tropu līdz mērenajiem mežiem, no mitrājiem līdz zālājiem un lauksaimniecības zemēm.

Mums ir visas iespējas:
- Uzlabot degradēto ekosistēmu stāvokli, piemēram, koraļļu rifus, mongrovju audzes, mežus, jo tie palielina noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabo bioloģisko daudzveidību un samazina turpmāko pandēmiju risku. Atjaunotie meži, jūras un citas ekosistēmas var uztvert un uzglabāt milzīgu daudzumu oglekļa dioksīda, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
- Samazināt ietekmes uz vidi, piemēram, piesārņojumu, pārzveju un resursu neatbildīgu izmantošanu, kas var ļaut atjaunototies degradētām ekosistēmām, veidojot noturību pret klimata pārmaiņu sekām un uzlabojot bioloģisko daudzveidību.
- Praktizēt ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas var uzlabot nozaru ilgtspēju un atdzīvināt lauku kopienas.
- Veicināt zaļas infrastruktūras attīstību, kas var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti, regulēt vietējo gaisa temperatūru un mitruma līmeni, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī ievērojami veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvarošanu.

Indivīdi var atbalstīt dabu, izdarot ētiskākas pirkumu izvēles, patērējot mazāk un saprātīgāk, atjaunojot dabu savā īpašumā un iegādājoties atjaunojamo enerģiju, pievienoties tādām kustībām kā Zemes stunda un izglītot sevi un līdzcilvēkus par kritiskajiem dabas un vides jautājumiem.

Runājot par bioloģisko daudzveidību, tiek vērtēta gan ģenētiskā, gan sugu, gan ekosistēmu daudzveidība. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, piemēram, to, ka vienas sugas ietvaros ir daudz tomātu šķirņu - viens sārtāks, cits miltaināks, cits saldāks, cits sulīgāks. Un jebkurām garšas kārpiņām iespējams piemeklēt labāko variantu. Diemžēl patērētājam pieejamo dažādu dārzeņu šķirņu klāsts samazinās, kā arī sēklu vākšana, krāšana un mainīšana drīzāk palikusi par atsevišķu cilvēku hobiju.

Sugu daudzveidība nozīmē, ka vienkopus sastopamas dažādas sugas. Ir foršāk, ja mežā ir daudzu koku sugas. Piemēram, ja daudzveidīgam mežam uzbrūk kāds egļu kaitēklis, iet bojā tikai egles, pārējiem kokiem - ne silts, ne auksts. Ja mežā ir sastādītas tikai egles, tad var iet bojā viss mežs. Līdzīgi - ja lauksaimnieks audzē tikai kviešus un tajā gadā ir slikti apstākļi kviešu audzēšanai, ir milzīgi zaudējumi. Ja tiek audzētas 20 dažādas kultūras, tad sliktais kviešu gads kopējo situāciju ietekmē nedaudz.

Ekosistēmu daudzveidība nozīmē, to, ka teritorijā ir gan meži, gan purvi, gan upes, gan ezeri, gan kāpas, gan kalni, gan lejas. Katrā no šīm vietām var dzīvot cits dzīvības kopums. Un galu galā mēs pat mēdzam tērēt lielu naudu, lai aizbrauktu uz ekosistēmām, kuras ikdienā mums nav blakus - uz augstiem kalniem, tuksnešiem un tropiskiem mežiem. Jo vairāk pazaudēsim sev blakus, jo tālāk un dārgāk būs jābrauc.

Plānojot jebkuru darbu, pirkumu vai veselu nozari, cilvēki rēķina, cik tas izmaksās un vai varēs atļauties kāroto. Līdzīgi būtu jābūt ar dabu, jo ikdienā esam pilnīgi atkarīgi no tās, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā sistēma un kādā politiskā iekārtā dzīvojam. Tad, kad gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, sapratīsim, cik ļoti mēs nevaram iztikt bez citām sugām, tad arī cilvēki sāks jebkuru nozari uztvert, primāri domājot par to, kāda būs konkrēto darbību ietekme uz dabu.

Zemāk nosaukti 10 veidi, kā bioloģiskā daudzveidība palīdz uzturēt mūsu dzīves. Šie iemesli ir tikai neliela daļa no kopējā pakalpojumu klāsta, ko ikdienā sniedz ekosistēmas.

1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.
2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.
3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.
4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.
5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.
6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.
7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.
8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.
9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.
10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.