Runājot par bioloģisko daudzveidību, tiek vērtēta gan ģenētiskā, gan sugu, gan ekosistēmu daudzveidība. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, piemēram, to, ka vienas sugas ietvaros ir daudz tomātu šķirņu - viens sārtāks, cits miltaināks, cits saldāks, cits sulīgāks. Un jebkurām garšas kārpiņām iespējams piemeklēt labāko variantu. Diemžēl patērētājam pieejamo dažādu dārzeņu šķirņu klāsts samazinās, kā arī sēklu vākšana, krāšana un mainīšana drīzāk palikusi par atsevišķu cilvēku hobiju.

Sugu daudzveidība nozīmē, ka vienkopus sastopamas dažādas sugas. Ir foršāk, ja mežā ir daudzu koku sugas. Piemēram, ja daudzveidīgam mežam uzbrūk kāds egļu kaitēklis, iet bojā tikai egles, pārējiem kokiem - ne silts, ne auksts. Ja mežā ir sastādītas tikai egles, tad var iet bojā viss mežs. Līdzīgi - ja lauksaimnieks audzē tikai kviešus un tajā gadā ir slikti apstākļi kviešu audzēšanai, ir milzīgi zaudējumi. Ja tiek audzētas 20 dažādas kultūras, tad sliktais kviešu gads kopējo situāciju ietekmē nedaudz.

Ekosistēmu daudzveidība nozīmē, to, ka teritorijā ir gan meži, gan purvi, gan upes, gan ezeri, gan kāpas, gan kalni, gan lejas. Katrā no šīm vietām var dzīvot cits dzīvības kopums. Un galu galā mēs pat mēdzam tērēt lielu naudu, lai aizbrauktu uz ekosistēmām, kuras ikdienā mums nav blakus - uz augstiem kalniem, tuksnešiem un tropiskiem mežiem. Jo vairāk pazaudēsim sev blakus, jo tālāk un dārgāk būs jābrauc.

Plānojot jebkuru darbu, pirkumu vai veselu nozari, cilvēki rēķina, cik tas izmaksās un vai varēs atļauties kāroto. Līdzīgi būtu jābūt ar dabu, jo ikdienā esam pilnīgi atkarīgi no tās, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā sistēma un kādā politiskā iekārtā dzīvojam. Tad, kad gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, sapratīsim, cik ļoti mēs nevaram iztikt bez citām sugām, tad arī cilvēki sāks jebkuru nozari uztvert, primāri domājot par to, kāda būs konkrēto darbību ietekme uz dabu.

Zemāk nosaukti 10 veidi, kā bioloģiskā daudzveidība palīdz uzturēt mūsu dzīves. Šie iemesli ir tikai neliela daļa no kopējā pakalpojumu klāsta, ko ikdienā sniedz ekosistēmas.

1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.
2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.
3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.
4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.
5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.
6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.
7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.
8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.
9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.
10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.

Bioloģisko jeb dabas daudzveidību apdraud pieci galvenie faktori: dzīvotņu iznicināšana, sugu pārmērīga izmantošana, invazīvās sugas un slimības, piesārņojums un klimata pāmaiņas. Mūsu ikdienas paradumi var sekmēt sugu izmiršanu vai tieši pretēji —  veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanos.
 

Palīdzi uzturēt dzīvotnes! 
1. Saimnieko dabai draudzīgi savā īpašumā. Veci koki, atmirusī koksne, bioloģiski vērtīgs zālājs, dabisks upes tecējums, daudzveidība mežā nodrošinās iespēju rast mājvietu tūkstošiem dažādu augu un dzīvnieku sugu.  

2. Veido savvaļas dzīvniekiem draudzīgu dārzu, terasi un balkonu.  Audzē vietējos  ziedaugus, dārzā saglabā un apkop vecus kokus, ierīko dīķi. Ļauj puķēm uzziedēt un izsēt sēklas nepļautos zālāja laukumos. Pamani, novērtē un ļauj dabai būt! 

3. Izvēlies košumaugus un mīļdzīvniekus atbildīgi! Nereti svešzemju augi un savvaļā aizdevušies eksotiskie dzīvnieki kļūst invazīvi un nomāc vietējās sugas, tā ietekmējot dabas daudzveidību. Iesaisties cīņā ar invazīvajām sugām darudabai.lv!

4. Saimniekojot dārzā, samazini pesticīdu un augsnes mēslošanas līdzekļu lietošanu. Pesticīdi iznīdēs sugas, kas apdraud kultūraugus, bet aktīvā viela turpinās ceļot caur barības ķēdi, pakļaujot riskam citas dzīvās būtnes. Painteresējies par dabiskām alternatīvām!

Mazini atkritumus un resursu patēriņu!
5. Samazini, izmanto atkārtoti un nodod pārstrādei atkritumus. Produktu ražošanai tiek izmantoti dabas resursi, kas iegūti, ietekmējot vai neatgriezeniski pārveidojot, dažādu sugu dzivotnes. Iegādājies lietas, kas tiešām nepieciešamas un kas kalpos ilgi! 

6. Izvēlies videi draudzīgus personīgās higiēnas un mājas tīrīšanas līdzekļus. Pievērs uzmanību eko marķējumiem! Nelieto ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus arī tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens ekosistēmu.

Izvēlies dabai draudzīgu uzturu!
7. Priekšroku dod vietējai, sezonālai un dabai draudzīgi audzētai pārtikai. Ēd vairāk dārzeņus un augļus! Dažādo ēdienkarti un atbalsti mazās saimniecības, jo plašie intensīvi izmantotie monokultūru lauki ietekmē dabas daudzveidību. Mazini  gaļas un piena produktu patēriņu. Audzē pārtiku pats! 

8. Jūras velšu vietā izvēlies Latvijas saldūdens zivis! Arvien vairāk zivju resursi pasaules okeānos tiek pārzvejoti un jūrās sugu daudzveidība kritiski samazinās, bet zivju fermas piesārņo ūdeņus un vairo slimības. Ja izvelies jūras zivis, izmanto zivjugids.lv.

Mazini enerģijas patēriņu!
9. Klimatam draudzīga pārvietošanās, apkure un elektroenerģijas patēriņš mazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu izdalīšanos atmosfērā. Tas ne tikai poztīvi ietekmēs klimatu, bet arī mazinās klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz dzīvo dabu. Klimata izmaiņas traucē tādus dabiskos procesus kā migrācija un drošs mazuļu laiks.

Vairo izpratni par dabas procesiem!   
10. Dodies dabā, izvēlies uzticamus informācijas avotus, krāj un pielieto zināšanas, kā dzīvot saskaņā ar dabu! “Nekad vēl nav bijis tik svarīgi saprast, kā darbojas dabas sistēmas un kā palīdzēt dabai,” Sers Deivids Atenboro.