1. Izvēlies pārtiku videi draudzīgā iepakojumā – kartona iepakojums ir ražots no atjaunojamiem resursiem, ir otrreiz pārstrādājams un savas dzīves laikā rada vismazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar stiklu un metālu.
2. Iepakojuma galvenais uzdevums ir pasargāt produktus no bojāšanās. Pārtikai pūstot, rodas metāns, CO2 un citas gāzes. Tāpēc svaigi pārtikas produkti iepakojumā, kas pat netiek otrreiz pārstrādāts, tik un tā atstāj mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām nekā neiepakoti produkti, liecina Dānijā veikts pētījums. Ja neesi drošs, vai laikā apēdīsi vai izdzersi visu nopirkto, izvēlies pārtiku otrreiz pārstrādājamā iepakojumā un šķiro atkritumus.   
3. Plāno savu ēdienkarti – veikalā izmanto iepirkšanās sarakstu un izvairies no impulsīviem pirkumiem. Pērc tieši tik, cik Tev vajag – mēģinot ietaupīt uz “vairāk ir lētāk”, ir lielāks risks, ka daļa nonāks atkritumu spainī vai kompostā.
4. Uz pārtikas produktu iepakojumiem norādītais termiņš apzīmē laiku līdz kuram produkts saglabā savas labākās īpašības – tas nenozīmē, ka pēc tam tas nav lietojams uzturā. Pārliecinies, vai produkts tiešām nav lietojams, to pasmaržojot vai nedaudz nogaršojot. Savukārt, ja bojāties sākuši augļi, tos var sablenderēt gardā smūtijā, bet no dārzeņiem var pagatavot sautējumu.

Izvēlies bioloģiski audzētu pārtiku. Ja tā ir grūti pieejama, pieprasi to veikalos, kur ikdienā iepērcies. Lai gan patērētās pārtikas veids nosaka to, kāda ir tavas diētas ietekme uz vidi, ieto uzturā vietējā ražojuma pārtiku atbilstoši sezonai. Arī pārtikas transportēšana atstāj ietekmi uz vidi. Lieto uzturā vairāk dārzeņu un augļu. Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Piemēram, lai iegūtu vienu kaloriju no zivīm, tiek patērēts 50 reižu vairāk enerģijas, nekā iegūstot to no kartupeļiem un 60 reižu vairāk nekā no auzām. Gatavojot ēdienu, pārsedz pannu un katlus ar vāku, tādējādi samazinot plīts patērēto enerģiju.