Vairums no zvejas rīkiem, kas tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros, turpina "zvejot". Tā kā zvejas rīku izgatavošanā tiek izmantoti sintētiskie materiāli, kas dabā sadalās ļoti lēni, vēl ilgi pēc tīkla nozaudēšanas tas turpina darboties. Pēc sava oficiālā “darba” beigām tīkli un citi zvejas rīki turpina “spokoties” un ķert zivis, kas nekad netiks izņemtas no šiem tīkliem. Tas kaitē gan dabai, gan cilvēku ekonomiskajām interesēm.

Pasaulē veikti vairāki pētījumi par spoku tīkliem, kuros pierādīta to negatīvā ietekme uz ūdens ekosistēmām. Zivis un citi ūdens iemītnieki, sapinoties tīklos, iet bojā. Ziņojums “Apturiet spoku zvejas rīkus: Nāvējošākais jūras plastmasas atkritumu veids” skaidro, ka spoku zvejas rīki ir atbildīgi par 45% jūras zīdītāju sugu, 21% jūras putnu sugu un visu bruņurupuču sugu apdraudējumu, ļoti bieži pakļaujot sugu īpatņus lēnai nāvei. Ar ziņojumu var iepazīties šeit.
 

PDF aicina izveidot juridiski saistošu, globālu līgumu par plastmasas atkritumiem, kurā tiek uzsvērti šie būtiskie draudi ūdens dzīvniekiem un biotopiem.