Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā | WWF Latvia

Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā



Publicēts 09 oktobris 2019   |  
Zivju krājumi
© Jürgen Freund / WWF
30. augustā Eiropas Komisija (EK) izziņoja savus priekšlikumus par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadam. Pašreizējais priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas norisināsies nākamnedēļ, 14. un 15. oktobrī, Luksemburgā. Aicinām Zemkopības ministru K. Gerhardu pieņemt lēmumu par labu Baltijas jūrai.
 
Pasaules Dabas Fonds (WWF) pozitīvi atzīst EK nostāju sekot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) rekomendācijām 2020. gadam, kas attiecas uz sešu no desmit zivju populāciju krājumu saglabāšanu – Baltijas jūras rietumu daļas mencām, centrālās daļas, Rīgas līča un Botnijas līča reņģēm, kā arī Baltijas jūras zeltplekstēm un brētliņām. Tomēr WWF vēlas vērst uzmanību faktam, ka, lai gan Kopējās Zivsaimniecības politikas (KZP) prasības ir pārtraukt pārzveju līdz 2020. gadam, četri no desmit EK priekšlikumiem attiecībā uz nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā neatbilst noteiktajam KZP mērķim un pārsniedz ICES zinātniskās rekomendācijas.
 
EK priekšlikumi, kas neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem, skar rietumu reņģu, austrumu Baltijas mencu, Somu līča un Baltijas jūras centrālās daļas lašu krājumus. Otro gadu pēc kārtas EK nav ņēmusi vērā zinātniskos ieteikumus attiecībā uz rietumu Baltijas reņģu zveju, kas ir ieteikuši apturēt šīs populācijas nozveju. Savukārt abu lašu krājumu priekšlikumi arī neatspoguļo ICES rekomendācijas, ņemot vērā informāciju saistībā ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu lašu zveju un Krievijas Federācijas nozvejas daļu.
 
Tāpat WWF vēlas atgādināt, ka ICES rekomendācija austrumu Baltijas mencu nozvejai ir nulle tonnu, kas arī attiecas uz piezveju.
 
WWF aicina Eiropas Savienības atbildīgos ministrus:
  • 2020. gadam noteikt kopējās pieļaujamās nozvejas iespējas Baltijas jūrā attiecīgi EK priekšlikumam Botnijas un Rīgas līču reņģu, Baltijas jūras zeltplekstes un rietumu Baltijas mencu krājumiem;
  • Nepārsniegt EK priekšlikumu Baltijas jūras centrālās daļas reņģu un Baltijas jūras brētliņu krājumiem, kā arī ņemt vērā noteikto FMSY diapozona zemāko slieksni;
  • Ņemt vērā KZP prasības pārtraukt pārzveju līdz 2020. gadam, kā arī nepārsniegt zinātniskos ieteikumus austrumu Baltijas mencu, rietumu reņģu, kā arī Somu līča un Baltijas jūras centrālās daļas laša krājumiem.

komentāri

blog comments powered by Disqus