The WWF is run at a local level by the following offices...
Ziņas un jaunumi
Labas ziņas pārzvejotajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā
Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis izvēlas noteikt dažas piesardzīgākas nozvejas kvotas, lai aizsargātu noplicinātās zivju populācijas, bet atsakās proaktīvi aizsargāt sarūkošos reņģu un mencu krājumus.
Šā gada 17. oktobrī Luksemburgā pēc nepieredzēti īsās Zivsaimniecības padomes sanāksmes ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri panāca vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam. Ņemot vērā to, ka daudzu zivju populāciju skaits samazinās un ekosistēmas sabrukšanas risks turpina pieaugt, šo sarunu laikā netika izmantota iespēju pārveidot Baltijas jūras zvejas nozari par patiesi ilgtspējīgu.
"Šis ir jau trešais gads, kad Eiropas Komisija patiešām ir pielikusi pūles, lai ņemtu vērā plašākus ekosistēmas aspektus un noteiktu piesardzīgākas nozvejas kvotas, bet dalībvalstu zivsaimniecības ministri kārtējo reizi cīnijās pret Komisijas ambīcijām. Mēs joprojām esam tālu no vadības, kas saprot, ka ekosistēmas vajadzības nevar apspriest,” saka Nils Hēglunds (Nils Höglund) no Coalition Clean Baltic.
Gatavojoties Padomes sanāksmei, Eiropas Komisija ierosināja dažām sugām noteikt nozvejas limitus, kas ir zemāki par zinātniski aprēķināto maksimālo pieļaujamo robežu. Tas tika darīts, ņemot vērā uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, lai aizsargātu ļoti noplicinātos mencu krājumus Baltijas jūrā. Lai gan dalībvalstis izvēlējās sekot progresīvajam Komisijas priekšlikumam par jūras zeltpleksti — zvejniecību ar ievērojamu mencu piezveju, tās izvēlējās brētliņām un Centrālbaltijas reņģēm noteikt augstākas kvotas, nekā ierosināja Komisija.
"Brētliņas un reņģes ir būtisks barības avots Baltijas jūras austrumu daļas mencām, un mēs zinām, ka mencām tagad ir grūti atrast barību. Bija prieks, ka Komisija to atzina savā priekšlikumā," uzsver Zivsaimniecības sekretariāta pārstāvis Jans Isaksons (Jan Isakson). "Ļoti sarūgtinoši, ka dalībvalstis atkal izvēlas īstermiņa ieguvumus, nevis palīdz mencu krājumu atjaunošanai Baltijas jūrā."
Zivsaimniecības ministri atbalstīja Komisijas priekšlikumu neatļaut austrumu un rietumu mencu zveju, kā arī Rietumbaltijas reņģu zveju un atļaut paturēt tikai daļu no piezvejas. Vides NVO turpināja rosināt pieturēties pie zinātniskajiem ieteikumiem par nulles nozveju un piezveju.
"Lai gan mēs saprotam, ka nav iespējams zvejot 100 % bez piezvejas, mēs cerējām, ka lēmumu pieņēmēji jebkādas piezvejas atļaujas piešķiršanu noteiks ar nosacījumu, ka tiks ieviesta atbilstoša nozvejas uzskaite, izmantojot attālinātas elektroniskās uzraudzības metodes," norāda Katrīna Pedersena Širmera (Cathrine Pedersen Schirmer) no Dānijas Dabas aizsardzības biedrības DN. "Dānija nesen veiksmīgi ieviesa šo metodi Kategatā."
"Ir daudz pierādījumu tam, ka Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis ir bēdīgs, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tieši pārzveja ir galvenais mencu un Baltijas jūras rietumu daļas reņģu skaita samazināšanās iemesls," saka organizācijas Oceana zivsaimniecības kampaņas direktors Eiropā Havjers Lopess (Javier López). "Lai palīdzētu atjaunot Baltijas zivju krājumus un jūras ekosistēmas, lēmumu pieņēmējiem, nosakot nozvejas limitus, patiešām vairāk jāņem vērā sugu savstarpējās attiecības un tādi stresa faktori kā eitrofikācija un ūdens sasilšana. "
Attiecībā uz lašu nozveju Padome arī pieņēma Komisijas priekšlikumu, kā arī papildu pārvaldības apsvērumus, lai aizsargātu vājos lašu krājumus. Šis Padomes sanāksmes rezultāts, iespējams, ir iepriecinošākais, jo tas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem un ietver pārvaldību, kas nepieciešama, ņemot vērā telpiskos un laika pasākumus, ko eksperti ir stingri ieteikuši jau vairāk nekā 15 gadus.
"Ir iepriecinoši, ka katru gadu mēs redzam nedaudz lielāku progresu ilgtspējības virzienā un dažu ekosistēmas elementu ņemšanu vērā, nosakot zvejas kvotas," atzīst Elza Štrausa, Pasaules Dabas Fonda iniciatīvas "Lai jūra čum un mudž" vadītāja. “Taču mums ir jāpaātrina temps, ja mēs gribam, ka Baltijas jūras ekosistēma atveseļojas. Ir nepieciešams ieviest vairāk aizsardzības pasākumu, tostarp attālināto elektronisko novērošanu, lai nodrošinātu efektīvu zvejas kontroli, obligātu selektīvu rīku izmantošanu, kā arī piešķirtu zvejas kvotas zivsaimniecībām ar vismazāko ietekmi uz vidi.”
Preses relīzi sagatavojušas: Zivsaimniecības sekretariāts, Seas at Risk, Our Fish, Oceana, Coalition Clean Baltic, WWF Baltijas ekoreģiona programmas un Dānijas Dabas aizsardzības biedrības.
"Šis ir jau trešais gads, kad Eiropas Komisija patiešām ir pielikusi pūles, lai ņemtu vērā plašākus ekosistēmas aspektus un noteiktu piesardzīgākas nozvejas kvotas, bet dalībvalstu zivsaimniecības ministri kārtējo reizi cīnijās pret Komisijas ambīcijām. Mēs joprojām esam tālu no vadības, kas saprot, ka ekosistēmas vajadzības nevar apspriest,” saka Nils Hēglunds (Nils Höglund) no Coalition Clean Baltic.
Gatavojoties Padomes sanāksmei, Eiropas Komisija ierosināja dažām sugām noteikt nozvejas limitus, kas ir zemāki par zinātniski aprēķināto maksimālo pieļaujamo robežu. Tas tika darīts, ņemot vērā uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, lai aizsargātu ļoti noplicinātos mencu krājumus Baltijas jūrā. Lai gan dalībvalstis izvēlējās sekot progresīvajam Komisijas priekšlikumam par jūras zeltpleksti — zvejniecību ar ievērojamu mencu piezveju, tās izvēlējās brētliņām un Centrālbaltijas reņģēm noteikt augstākas kvotas, nekā ierosināja Komisija.
"Brētliņas un reņģes ir būtisks barības avots Baltijas jūras austrumu daļas mencām, un mēs zinām, ka mencām tagad ir grūti atrast barību. Bija prieks, ka Komisija to atzina savā priekšlikumā," uzsver Zivsaimniecības sekretariāta pārstāvis Jans Isaksons (Jan Isakson). "Ļoti sarūgtinoši, ka dalībvalstis atkal izvēlas īstermiņa ieguvumus, nevis palīdz mencu krājumu atjaunošanai Baltijas jūrā."
Zivsaimniecības ministri atbalstīja Komisijas priekšlikumu neatļaut austrumu un rietumu mencu zveju, kā arī Rietumbaltijas reņģu zveju un atļaut paturēt tikai daļu no piezvejas. Vides NVO turpināja rosināt pieturēties pie zinātniskajiem ieteikumiem par nulles nozveju un piezveju.
"Lai gan mēs saprotam, ka nav iespējams zvejot 100 % bez piezvejas, mēs cerējām, ka lēmumu pieņēmēji jebkādas piezvejas atļaujas piešķiršanu noteiks ar nosacījumu, ka tiks ieviesta atbilstoša nozvejas uzskaite, izmantojot attālinātas elektroniskās uzraudzības metodes," norāda Katrīna Pedersena Širmera (Cathrine Pedersen Schirmer) no Dānijas Dabas aizsardzības biedrības DN. "Dānija nesen veiksmīgi ieviesa šo metodi Kategatā."
"Ir daudz pierādījumu tam, ka Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis ir bēdīgs, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tieši pārzveja ir galvenais mencu un Baltijas jūras rietumu daļas reņģu skaita samazināšanās iemesls," saka organizācijas Oceana zivsaimniecības kampaņas direktors Eiropā Havjers Lopess (Javier López). "Lai palīdzētu atjaunot Baltijas zivju krājumus un jūras ekosistēmas, lēmumu pieņēmējiem, nosakot nozvejas limitus, patiešām vairāk jāņem vērā sugu savstarpējās attiecības un tādi stresa faktori kā eitrofikācija un ūdens sasilšana. "
Attiecībā uz lašu nozveju Padome arī pieņēma Komisijas priekšlikumu, kā arī papildu pārvaldības apsvērumus, lai aizsargātu vājos lašu krājumus. Šis Padomes sanāksmes rezultāts, iespējams, ir iepriecinošākais, jo tas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem un ietver pārvaldību, kas nepieciešama, ņemot vērā telpiskos un laika pasākumus, ko eksperti ir stingri ieteikuši jau vairāk nekā 15 gadus.
"Ir iepriecinoši, ka katru gadu mēs redzam nedaudz lielāku progresu ilgtspējības virzienā un dažu ekosistēmas elementu ņemšanu vērā, nosakot zvejas kvotas," atzīst Elza Štrausa, Pasaules Dabas Fonda iniciatīvas "Lai jūra čum un mudž" vadītāja. “Taču mums ir jāpaātrina temps, ja mēs gribam, ka Baltijas jūras ekosistēma atveseļojas. Ir nepieciešams ieviest vairāk aizsardzības pasākumu, tostarp attālināto elektronisko novērošanu, lai nodrošinātu efektīvu zvejas kontroli, obligātu selektīvu rīku izmantošanu, kā arī piešķirtu zvejas kvotas zivsaimniecībām ar vismazāko ietekmi uz vidi.”
Preses relīzi sagatavojušas: Zivsaimniecības sekretariāts, Seas at Risk, Our Fish, Oceana, Coalition Clean Baltic, WWF Baltijas ekoreģiona programmas un Dānijas Dabas aizsardzības biedrības.