“Aizstāvības akadēmijas” izlaidumu būs iespējams skatīties tiešsaistē Pasaules Dabas Fonda Facebook un YouTube kanālā 29. aprīlī plkst. 11.00.

"Aizstāvības akadēmija" norisinājās jau trešo reizi, un šogad neformālās izglītības noslēdzošajā kursā 20 jaunieši varēja attīstīt prasmes sadarbībā ar mentoriem, nozares ekspertiem un sabiedrībā zināmām personībām savas nākotnes interešu aizstāvībai, kā arī īstenot 7 projektus – pilsoniskās līdzdalības aktivitātes vides interešu aizstāvībā.

“Aizstāvības akadēmija ir vieta, kur bija iespēja iepazīt iedvesmojošus cilvēkus – gan lektorus, gan organizētājus, gan citus dalībniekus. Apskatījām un izzinājām daudz un dažādas tēmas, bet visām lekcijām kopīgs bija tas, ka mēs apguvām to, kā savus viedokļus aizstāvēt. Šī pieredze viesa cerību zaļākai nākotnei Latvijā,” mācību norisi komentē “Aizstāvības akadēmijas” absolvente Anete Jurgelāne.

Jauno dabas advokātu 7 projekti:
​

Kursa darba autore Paula Feldmane vēlējās aktualizēt krasta erozijas problēmu jautājumus savā apkaimē, izprast cilvēku viedokli un pieredzi par esošo problēmu un spert pirmos soļus problēmas risināšanā. Lai īstenotu mērķi, tika organizēta diskusija ar Rojas vietējiem iedzīvotājiem un ekspertu Jāni Lapinski. Kursa darba rezultātā tika veicināta vietējo iedzīvotāju līdzdalība vides problēmu risināšanā, kā arī ar zinātnē balstītiem pamatojumiem mainīti dažādi sabiedrībā pastāvošie viedokļi par krasta eroziju.
 

Savvaļas pļavu ieviešana Rīgas pilsētas un Latvijas pilsētu teritorijās, palīdzot Latvijas Dabas Fondam ar komunikāciju projekta ieviešanā, lai nodrošinātu prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarītu efektīvāku to apsaimniekošanu.  Kursa darba autore Laura Alise Dupuža uzsver, ka ziedošu augu pilsētas pļavu ieviešana ir ļoti būtiska bioloģiskās daudzveidības palielināšanai pilsētvidē, kā arī barības nodrošināšanai apputeksnētājiem un citiem bezmugurkaulniekiem.
 

Izpēte par iespējām ieviest citur plaši izplatīto atbalsta praksi - zoodārzu dzīvnieku adoptēšanu, tādā veidā atbalstot zooloģiskā dārza darbību, uzlabojot dzīvnieka dzīves apstākļus un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kursa darba ietvaros Elizabete Frišfelde pētīja iespēju izveidot dzīvnieku aizbildņu programmu Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tajā uzturas 110 dzīvnieku sugas, kuras iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā un šādas programmas izveide palīdzētu šo dzīvnieku uzturēšanai. Darba ietvaros tika veikta piecu dažādu zoodārzu pieredzes analīze un aptauja par cilvēku interesi šādas programmas attīstībā. 
 

Anetes Kirhneres, Rēzijas Kupšes, Bruno Binovska un Jāņa Dreilinga kursa darba mērķis bija izglītot enerģiskus jauniešus, kuriem ir pamatizpratne par notiekošo vides jomā un interese iesaistīties, par aktuāliem vides jautājumiem un interešu aizstāvības iespējām. Tapa intervijas / diskusijas tipa raidieraksts, kurā klausītāji tiks iepazīstināti ar aktīvu jauniešu - vienaudžu, jauniešu - profesionāļu un jomas ekspertu pieredzi par iesaistīšanos pārmaiņu radīšanā. Kursa darbs tika realizēts sadarbojoties ar Radio NABA, izveidojot jau topošā raidījuma "Studentu pietura" speciālizlaidumu "Zaļā Pietura". Dalībai diskusijā tika pieaicināti NVO pārstāvji, kā arī neatkarīgi eksperti un aktīvi jaunieši. Rezultātā jaunieši izveidoja saturiski bagātu un aizraujošu stundu garu raidierakstu, kurš bija klausāms tiešraidē internetā un radio, kā arī joprojām pieejams arhīvā.
 

Vides izglītības trūkuma un nepieciešamības izcelšana. Dažādu vecuma skolēnu iesaiste un iniciatīvas sniegšana. Došanās gan uz sākumskolām, gan pamatskolām, kur jauniešu pašu radītās nodarbības dalījās ar skolēniem ar savām zināšanām, kā arī iesaistot pašus mazākos ar radošas darbošanās palīdzību vides jautājumu apguvei.
Anna Misiņa, Daniela Vimba, Krista Kumpiņa, Renārs Krinkelis, Mariya Paromava, Romāns Bažanovs, Aleksis Ratenieks uzskata, ka skolēnu vidū bieži ir sastopama neizpratne par vides aizsardzību, kā arī šie jautājumi nepietiekami parādās skolu mācību programmās. Visus šī kursa darba grupas jauniešus - Annu Misiņu, Danielu Vimbu, Kristu Kumpiņu, Renāru Krinkeli, Mariju Paromavu, Romānu Bažanovu un  Aleksi Ratenieku - vienoja kopīgs mērķis  - iedvest, attīstīt interesi par vides aizsardzības tēmu, palielināt tās izpratni skolās. Grupa strādāja pie četriem apakšprojektiem - Iniciatīvas "Par vides izglītību Latvijā" popularizēšana un vides interešu aizstāvība Jauniešu Saeimā; radoša un informatīva 40 minūšu nodarbība par atkritumiem un to šķirošanu Rīgas sākumskolās; radoša darbnīca par sociālo uzņēmējdarbību un līdzdalību vidusskolā Rēzeknē un informatīvs un radošs 80 minūšu pasākums par dabas resursu izmantošanu un atjaunošanu Rīgas vidusskolām. Ar jauniešu pašu radītām nodarbībām tika iesaistīti dažādu vecuma skolēnus gan vides jautājumu, gan argumentāciju, gan arī pilsonisko līdzdalību.
 

Izglītība caur mākslu - teātri. Teātris, kas rosina diskusiju par atbildības uzņemšanos vides jautājumu (ne)risināšanā, ir unikāls, jo spēj pasniegt šādas tēmas vieglā un iesaistošā veidā. Izrādes centrā bija galvenais varonis ar vārdu Cirvis, kurš dažādu apkārtējo notikumu iespaidā “netīšām” kļuva par politiķi, taču viņa spējas kritiski izvērtēt lēmumus, ko pieņemt vides aizsardzības jomā, bija ierobežotas un lēmumi viegli ietekmējami finansiālā izdevīguma dēļ. Ar šo izrādi Annija Liepa, Kristiāna Kočubeja un Sebastians Šmits centās celt gaismā to, kā cilvēks ikdienā izturas pret vides aizsardzību, ar kādām pārdomām saskaras, kurus no piedāvātajiem risinājumiem izmanto un kāpēc. Ir svarīgi rosināt ikvienu uzņemties atbildību par problēmu risināšanu un aicināt citus iesaistīties. Kopumā teātra izrādes izveidē jaunieši papildus iesaistīja vēl 6 aktīvistus un aizvadīja divas izrādes.

Māksla, klimats, emocijas

Mākslinieciskās aktivitātes kā paņēmiens “klimata trauksmes” mazināšanai un cilvēka apziņas vairošanai par savu lomu vidē. Niklāvu Šūpolu un Katrīnu Biksi uz šīs tēmas aktualizēšanu iedvesmoja arvien augošais trauksmes līmenis pasaulē, un viens no trauksmes cēloņiem – bailes par savu dzīves līmeni un drošību tagad un nākotnē klimata pārmaiņu dēļ. Kursa darbs sastāvēja no aptaujas, kuras ietvaros tika noskaidrota attieksme pret klimata jautājumiem, kā arī satraukuma līmenis par tiem. Pēc tam tika īstenots radošs mākslas vakars, kurā paralēli darbojoties ar mākslas aktivitātēm tika runāts par šo satraucošo tēmu, izmēģinot dažādus veidus klimata krīzes radītās trauksmes mazināšanai.


Atbalstu jauniešu iniciatīvu īstenošanai šogad sniegs dabīgās kosmētikas zīmols MADARA, ziedojot 1% no KIND līnijas ieņēmumiem jauniešu plānoto iniciatīvu realizācijai.

Par projektu
Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Latvijas Debašu asociāciju "Quo Tu Domā" ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu ir izstrādājis apmācību kursu jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem “Aizstāvības akadēmija”, kurā ietvertas unikālas 6 teorētiskas un praktiskas nodarbības. Katra nodarbība sastāv no teorijas par sabiedriskās līdzdalības veidiem un iespējām tos iniciēt, nevalstisko organizāciju lomu tajos, vides aizsardzības aktualitātēm, komunikācijas nozīmi, bet otrā daļa – no praktiskām apmācībām, piemēram, dalības pilsoniskajās aktivitātēs, kritiskās domāšanas un argumentācijas prasmju attīstības debatēm.

Apmācību kurss “Aizstāvības akadēmija” īstenota projektā “Jauniešu līdzdalības veicināšana un stiprināšana interešu aizstāvībā”. Projekta mērķis ir veicināt jauniešu ticību savām spējām ietekmēt norises valstī un attīstītu prasmes, kuras nepieciešamas pilsoniski aktīvai personībai.

Projektu ”Jauniešu līdzdalības veicināšana un stiprināšana interešu aizstāvībā” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds.