The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Baltijas jūras reģiona valstīm Baltijas jūras rīcības plāns jāņem vērā nopietnāk
Šonedēļ, no 3. līdz 5. martam, HELCOM ieinteresēto personu konferencē un augsta līmeņa sanāksmē Coalition Clean Baltic (CCB) un Pasaules Dabas Fonda (WWF) Baltijas ekoreģiona programma prezentēja kopīgi izstrādātu “Ēnu plānu”, reaģējot uz šobrīd notiekošo Baltijas jūras rīcības plāna atjaunināšanas procesu. Izstrādātajā Ēnu plānā iekļautas NVO rekomendācijas visās jomās, kas ir iekļautas pašreizējā Baltijas jūras rīcības plānā.
Pašreizējo rīcības plānu pieņēma visas Baltijas jūras valstis 2007. gadā. Neskatoties uz vērienīgiem mērķiem un solījumiem līdz 2021. gadam atjaunot un aizsargāt Baltijas jūru, valstīm joprojām ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu šos izvirzītos mērķus. Saskaņā ar jaunāko HELCOM novērtējumu 2018. gadā[4] no 177 novērtējumā atspoguļotajām darbībām un ieteikumiem nacionālā mērogā sasniegti tika tikai 24%, bet daļēji izpildīti - 60%. Tajā pašā laikā dalībvalstis apgalvo, ka 68% no kopīgajām reģiona rīcībām ir tikušas sasniegtas.
“Lai mainītu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, HELCOM ministriem būs jānodrošina, ka atjauninātais plāns pieprasa stingru rīcību no visām iesaistītajām pusēm un kopumā lielāku Baltijas jūras reģiona valstu apņemšanos sasniegt šos mērķus. Gan valsts, gan reģionālā līmenī ir jāpieliek pūles, lai sasniegtu rezultātus, kas apturēs bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Baltijas jūrā,” saka Otīlija Tūresone, WWF Baltijas ekoreģiona programmas direktore.
Sagatavotais Ēnu plāns atspoguļo NVO ieteikumus HELCOM ministriem, kas ir fundamentāli, lai atgūtu labu jūras ekoloģisko stāvokli, atbalstītu piekrastes iedzīvotājus un palielinātu izturību pret klimata pārmaiņām. Tuvojoties 2021. gada termiņam, valstīm jācenšas risināt pašreizējos izaicinājumus Baltijas jūrā un jāveic ievērojams progress, lai sasniegtu globālā tiesiskā regulējuma prasības saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem[5] un pārskatīto ANO Bioloģiskās daudzveidības konvenciju (CBD), kas šobrīd lielākoties netiek sasniegtas.
“CCB 2018. gada Pilsoniskās sabiedrības deklarācijā par Baltijas jūras ekosistēmu stāvokli[6] skaidri norādīja, ka Baltijas jūras reģiona iedzīvotāji ir neapmierināti un vīlušies par valstu bezdarbību. Pilsoniskā sabiedrība ir pietiekami kompetenta, lai pret to izturētos kā pret līdzvērtīgu partneri, tiktu atbilstoši uzklausīta un konsultēta, kā arī ļautu sniegt ieguldījumu politiskos jautājumos. Ar Ēnu plānu mēs esam gatavi teikt NĒ jebkāda veida antropogēnai ietekmei uz Baltijas jūras ekosistēmu, aicinot valdības būt nopietnām attiecībā uz savām saistībām,” sacīja Mihails Durkins, CCB izpildsekretārs.
Nākamā desmitgade būs izšķiroša bioloģiskās daudzveidības stāvoklim. Ir nepieciešams rīkoties tagad, tāpēc mēs lūdzam HELCOM ministrus ņemt vērā mūsu ieteikumus Baltijas jūras rīcības plāna atjaunināšanas procesā. Mēs aicinām visas Baltijas jūras valstis paātrināt un noteikt dabas aizsardzības politikas īstenošanu kā prioritāti.
[1] HELCOM informācijas dokuments 2018. gada HELCOM ministru sanāksmei: https://helcom.fi/wp-content/uploads/2019/06/Implementation-of-the-BSAP-2018.pdf
[2] WWF Eiropas politikas biroja ziņojuma kopsavilkums “Starptautiskās okeāna pārvaldības uzlabošana: dzīvei zem ūdens:” https://bit.ly/396QqUe
[3] CCB Pilsoniskās sabiedrības deklarācija par Baltijas jūras ekosistēmu veselību: https://bit.ly/380LdvX
Konferences rezultāti tiks atspoguļoti HELCOM 41. sanāksmē (HELCOM 41-2020) no 2020. gada 4. līdz 5. martam.
[5] WWF un Coalition Clean Baltic - Baltijas jūras Ēnu plāns: Baltijas jūras nākotnei: https://bit.ly/2wUIDLn
[6] Atjaunināšanas process - Atjauninātu rīcības plānu pašlaik izstrādā un apspriež desmit HELCOM locekļi - visas deviņas Baltijas jūras reģiona valstis un Eiropas Savienība -, un to paredzēts pieņemt ministru sanāksmē 2021. gadā. Plāns koncentrēsies uz tām pašām teritorijām, kur pašreizējais plāns, taču ar zināmām izmaiņām, iekļaujot papildu slodzi no cilvēku darbībām, tai skaitā: klimata pārmaiņas, eitrofikācija, bīstamas vielas un atkritumi, jūrā saistītās darbības un funkcionējošas un noturīgas ekosistēmas sasniegšana. Tā pievērsīsies arī jaunām problēmām, kas jārisina reģionālā līmenī, piemēram zemūdens troksnis un jūras gultnes traucējumi.
LEJUPIELĀDEI