The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Pasaulē sarūk saldūdens migrējošo zivju skaits
Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā pat par 93%. Par šo bezprecedenta bioloģiskās daudzveidības samazinājumu ziņo pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru sagatavoja WWF, World Fish Migration Foundation un citas organizācijas.
Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā pat par 93%.
Par šo bezprecedenta bioloģiskās daudzveidības samazinājumu ziņo pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru sagatavoja WWF, World Fish Migration Foundation un citas organizācijas.
Šī desmitgade būs izšķiroša saldūdens bioloģiskajai daudzveidībai - ir jāizmanto pēdējā iespēja saglabāt saldūdens resursu atjaunošanās spēju.
Lielais dambju un citu aizsprostu skaits Eiropā ir viens no galvenajiem iemesliem upju sliktajam stāvoklim un migrējošo saldūdens zivju populāciju dramatiskam kritumam, tai skaitā Eiropas zuša, laša, vimbas, kā arī upes nēģu daudzuma samazinājumam. Šie faktori ietekmē ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī tos cilvēkus, kuru iztika ir atkarīga no labā stāvoklī esošām saldūdens ekosistēmām. Migrējošās zivis, piemēram, foreles, laši un taimiņi, ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu cilvēkus ar pārtiku un darbu. Makšķerēšanas nozare vien pasaulē ir miljardiem dolāru vērta un rada desmitiem tūkstošu darbavietu.
Zivju apdraudējuma iemesli
Zivīm ir būtiska loma mūsu upju, ezeru un mitrāju uzturēšanā veselīgā stāvoklī, tās ir neaizstājams posms sarežģītā pārtikas ķēdē. Lai arī statistika ir šokējoša, ir zināms arī tas, ka migrējošo zivju populācijas spēj atjaunoties. Pārmaiņām ir jānotiek, pirms populāciju kritums nonāk līdz situācijai, kad zivju ir pārāk maz, lai atjaunotos.
Upju migrācijas ceļi ir mūsu planētas asinrite. Migrējošās zivis ir trauksmes cēlāji ne tikai par upju stāvokli, bet arī par neskaitāmajām citām sistēmām, kuras tās savieno, sākot no dziļjūras līdz piekrastes mežiem.
Aptuveni pusi no migrējošajām zivīm apdraud biotopu degradācija, to pārmaiņas un izzušana. Mitrāji ir būtiski migrējošo zivju sugu biotopi, taču globāli mitrāji pazūd trīs reizes ātrāk nekā meži, savukārt aizsprosti un citi upju šķēršļi neļauj zivīm sasniegt pārošanās vai barošanās vietas un izjauc to dzīves ciklus. Aizsprosti maina upju stāvokli, bloķē zivju migrācijas ceļus un pārtrauc upju spēju dabiski pielāgoties plūdiem vai sausumam.
Aptuveni trešdaļu no zivju populācijām apdraud pārmērīga izmantošana, piemēram, pārmērīga zveja un nejauša piezveja. Apdraudējums ir arī klimata pārmaiņas, jo temperatūras izmaiņas var veicināt migrāciju un vairošanos, izraisot to norisi neatbilstošā laikā, līdz ar to radot izmaiņas reprodukcijā un lielāku pārtikas pieejamības periodu noteiktā dzīvotnē.
Kādi ir risinājumi?
Kopumā skaitļi norāda uz nepieciešamību pēc vairākiem aizsardzības pasākumiem migrējošām un saldūdens zivīm visā pasaulē. Ir jāīsteno dabiskā līdzsvara atjaunošanas plāns, kas cilvēku un dabas labā novērsīs migrējošo zivju un saldūdens bioloģiskās daudzveidības zudumu. Pasaulē ir daudz iniciatīvu, kas atbalsta migrējošo zivju sugu un saldūdens bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos kopumā.
Ziemeļamerikā zivju skaita samazināšanās nav tik izteikta, kritumus ir tikai 28%. Lēnāka lejupslīde pierāda, ka vadības rīcībai var būt reāla ietekme. Efektīvas rīcības stratēģijas ietver zvejniecības pārvaldību, biotopu atjaunošanu, aizsprostu likvidēšanu, aizsargājamo teritoriju izveidi, uz sugām orientētu pārvaldību un tiesisko aizsardzību. ASV pēdējās desmitgadēs ir aizvākti daudzi nevajadzīgi aizsprosti, un dambju likvidēšanas kustība pieaug. Tikai 2019. gadā vairāk nekā 900 upes augšteču jūdzes tika atkārtoti savienotas, izmantojot aizsprostu likvidēšanas projektus, uzlabojot biotopu un bioloģisko daudzveidību. Tas sāk notikt arī Eiropā.
Dambju likvidēšanai ir pozitīva ietekme uz vidi, turklāt tā ir rentabla. Vairāki lieli projekti ir parādījuši, ka migrējošo zivju populācija ātri atgriežas, reaģējot uz aizsprostu likvidēšanu un dabai draudzīgiem risinājumiem. Piemēram, 2016. gadā Dabas aizsardzības dienests pabeidza upes atjaunošanu Penobscot upē Meinas štatā ASV, atjaunojot vairāk nekā 3 200 km biotopu. Nākamajā pavasarī upes nēģu skaits pieauga no dažiem simtiem līdz gandrīz 2 miljoniem.
Arī Eiropā ir aktivizēta aizsprostu nojaukšanas ideja. Pēdējo piecu gadu laikā Koalīcija par aizsprostu nojaukšanu Eiropā (Dam Removal Europe) ir iestājusies par nevajadzīgu aizsprostu likvidēšanu Eiropā, lai atbrīvotu Eiropas upes no vairāk kā 100 000 novecojušām barjerām.
“Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.
Par šo bezprecedenta bioloģiskās daudzveidības samazinājumu ziņo pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru sagatavoja WWF, World Fish Migration Foundation un citas organizācijas.
Šī desmitgade būs izšķiroša saldūdens bioloģiskajai daudzveidībai - ir jāizmanto pēdējā iespēja saglabāt saldūdens resursu atjaunošanās spēju.
Lielais dambju un citu aizsprostu skaits Eiropā ir viens no galvenajiem iemesliem upju sliktajam stāvoklim un migrējošo saldūdens zivju populāciju dramatiskam kritumam, tai skaitā Eiropas zuša, laša, vimbas, kā arī upes nēģu daudzuma samazinājumam. Šie faktori ietekmē ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī tos cilvēkus, kuru iztika ir atkarīga no labā stāvoklī esošām saldūdens ekosistēmām. Migrējošās zivis, piemēram, foreles, laši un taimiņi, ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu cilvēkus ar pārtiku un darbu. Makšķerēšanas nozare vien pasaulē ir miljardiem dolāru vērta un rada desmitiem tūkstošu darbavietu.
Zivju apdraudējuma iemesli
Zivīm ir būtiska loma mūsu upju, ezeru un mitrāju uzturēšanā veselīgā stāvoklī, tās ir neaizstājams posms sarežģītā pārtikas ķēdē. Lai arī statistika ir šokējoša, ir zināms arī tas, ka migrējošo zivju populācijas spēj atjaunoties. Pārmaiņām ir jānotiek, pirms populāciju kritums nonāk līdz situācijai, kad zivju ir pārāk maz, lai atjaunotos.
Upju migrācijas ceļi ir mūsu planētas asinrite. Migrējošās zivis ir trauksmes cēlāji ne tikai par upju stāvokli, bet arī par neskaitāmajām citām sistēmām, kuras tās savieno, sākot no dziļjūras līdz piekrastes mežiem.
Aptuveni pusi no migrējošajām zivīm apdraud biotopu degradācija, to pārmaiņas un izzušana. Mitrāji ir būtiski migrējošo zivju sugu biotopi, taču globāli mitrāji pazūd trīs reizes ātrāk nekā meži, savukārt aizsprosti un citi upju šķēršļi neļauj zivīm sasniegt pārošanās vai barošanās vietas un izjauc to dzīves ciklus. Aizsprosti maina upju stāvokli, bloķē zivju migrācijas ceļus un pārtrauc upju spēju dabiski pielāgoties plūdiem vai sausumam.
Aptuveni trešdaļu no zivju populācijām apdraud pārmērīga izmantošana, piemēram, pārmērīga zveja un nejauša piezveja. Apdraudējums ir arī klimata pārmaiņas, jo temperatūras izmaiņas var veicināt migrāciju un vairošanos, izraisot to norisi neatbilstošā laikā, līdz ar to radot izmaiņas reprodukcijā un lielāku pārtikas pieejamības periodu noteiktā dzīvotnē.
Kādi ir risinājumi?
Kopumā skaitļi norāda uz nepieciešamību pēc vairākiem aizsardzības pasākumiem migrējošām un saldūdens zivīm visā pasaulē. Ir jāīsteno dabiskā līdzsvara atjaunošanas plāns, kas cilvēku un dabas labā novērsīs migrējošo zivju un saldūdens bioloģiskās daudzveidības zudumu. Pasaulē ir daudz iniciatīvu, kas atbalsta migrējošo zivju sugu un saldūdens bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos kopumā.
Ziemeļamerikā zivju skaita samazināšanās nav tik izteikta, kritumus ir tikai 28%. Lēnāka lejupslīde pierāda, ka vadības rīcībai var būt reāla ietekme. Efektīvas rīcības stratēģijas ietver zvejniecības pārvaldību, biotopu atjaunošanu, aizsprostu likvidēšanu, aizsargājamo teritoriju izveidi, uz sugām orientētu pārvaldību un tiesisko aizsardzību. ASV pēdējās desmitgadēs ir aizvākti daudzi nevajadzīgi aizsprosti, un dambju likvidēšanas kustība pieaug. Tikai 2019. gadā vairāk nekā 900 upes augšteču jūdzes tika atkārtoti savienotas, izmantojot aizsprostu likvidēšanas projektus, uzlabojot biotopu un bioloģisko daudzveidību. Tas sāk notikt arī Eiropā.
Dambju likvidēšanai ir pozitīva ietekme uz vidi, turklāt tā ir rentabla. Vairāki lieli projekti ir parādījuši, ka migrējošo zivju populācija ātri atgriežas, reaģējot uz aizsprostu likvidēšanu un dabai draudzīgiem risinājumiem. Piemēram, 2016. gadā Dabas aizsardzības dienests pabeidza upes atjaunošanu Penobscot upē Meinas štatā ASV, atjaunojot vairāk nekā 3 200 km biotopu. Nākamajā pavasarī upes nēģu skaits pieauga no dažiem simtiem līdz gandrīz 2 miljoniem.
Arī Eiropā ir aktivizēta aizsprostu nojaukšanas ideja. Pēdējo piecu gadu laikā Koalīcija par aizsprostu nojaukšanu Eiropā (Dam Removal Europe) ir iestājusies par nevajadzīgu aizsprostu likvidēšanu Eiropā, lai atbrīvotu Eiropas upes no vairāk kā 100 000 novecojušām barjerām.
“Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.