The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Finanšu institūcijām būs jāatskaitās publiski par nodarīto kaitējumu klimatam un videi
Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi lēmumu, lai panāktu lielāku caurredzamību attiecībā uz finanšu institūciju ietekmi uz vidi, vēsta Eiropas uzraudzības iestāžu ziņojums.
Ziņojums nosaka, kāda informācija finanšu iestādēm turpmāk būs jāsniedz publiski saskaņā ar ES Ilgtspējīgu finanšu atklāšanas noteikumiem. Šie noteikumi ir daļa no ES regulas par informācijas atklāšanu (Sustainable Finance Disclosures Regulation), kas saistīta ar atklātību finanšu pakalpojumu nozarē.
Ilgtspējīgu finanšu atklāšanas noteikumu pirmā versija tika publicēta 2020. gada aprīlī, kam sekoja sabiedriskā apspriešana, tai noslēdzoties 2020. gada septembrī. Neskatoties uz to, ka Eiropas uzraudzības iestāžu gala ziņojuma publicēšana aizkavējās, vairākās ieinteresētās personas, uz kurām attiecas regula, jau ir centušās panākt, lai šo noteikumu ieviešana tiktu pat atlikta. Pasaules Dabas Fonds aicina Eiropas Komisiju nepakļauties nozares lobijam aizkavēt Ilgtspējīgu finanšu atklāšanas noteikumu ieviešanu, lai nodrošinātu to steidzamu piemērošanu.
WWF viedoklis par Eiropas uzraudzības iestāžu “Regulatīvie tehniskie standarti” gala ziņojumu:
-
Pozitīvi, ka finanšu institūcijām būs obligāti jāiekļauj vairāki nelabvēlīgās ietekmes rādītāji uz klimatu, vidi un sociālajiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka finanšu institūcijām būs jāziņo par jebkādu to darbībā radušos kaitējumu uzskaitītajās jomās.
-
Tomēr obligāto iekļaujamo rādītāju saraksts (1. tabula) ir ticis sašaurināts galvenokārt finanšu nozares spiediena dēļ. Piemēram, tika izņemts rādītājs par globālo mežu izciršanu.
-
Pašreizējie klimata rādītāji (oglekļa emisijas, oglekļa nospiedums, oglekļa intensitāte) nav pietiekami, lai novērtētu finanšu institūciju samērību ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai arī pozitīvi ir vērtējams rādītājs par finanšu produktu samērību ar Parīzes nolīgumu, tomēr, pamatojoties uz pašu ES regulu par informācijas atklāšanu finanšu pakalpojumu nozarē, šāds kritērijs būtu skaidri jāintegrē kā obligāts rādītājs visām darbībām 1. tabulā.
-
Vēl viens trūkums ir tas, ka ierosinātajos galvenajos darbības kritērijos (gan 1., gan 2. tabula) netiek ietverti uz nākotni vērsti rādītāji, kas turpmāk sniegtu skaidrus norādījumus finanšu tirgus dalībniekiem.
-
Obligāto sociālo un pārvaldības rādītāju saraksts ir pārāk ierobežots un nav pietiekami konkrēts. Tas būtu jāpapildina, ņemot vērā šobrīd esošo priekšlikumu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, kas nāk klajā 2021. gada vidū.
-
Ļoti pozitīvi, ka noteikumos iekļauta prasība ievērot principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” jeb “Do No Significant Harm” gan attiecībā uz Regulu par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju finanšu pakalpojumu nozarē, gan Taksonomijas regulu, kas ir izšķirošs solis, lai nodrošinātu visu ES ilgtspējīgu finanšu likumdošanas saskaņotību.
-
Atzinīgi vērtējami Eiropas uzraudzības iestāžu centieni nodrošināt iespēju datus salīdzināt, pieprasot izveidot obligātu datu ievades veidni dažādu kritēriju paziņošanai.
Paredzams, ka 3 mēnešu laikā Eiropas Komisija apstiprinās šos Regulatīvos tehniskos standartus. Pēc tam 3 mēnešu laikā Eiropas Parlaments un Eiropadome pārskatīs Eiropas Komisijas noteikumu piedāvājumu.
Regula par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē stāsies spēkā 2021. gada 10. martā.
Nefinanšu pārskatu standartu darba grupa (Task Force on Non-Financial Reporting Standards), kuras biedrs ir WWF, 8. martā publicēja savus ieteikumus Eiropas Komisijai par to, kādiem vajadzētu būt ilgtspējības informācijas atklāšanas standartiem. Ieteikumi ir pieejami šeit.
"Finanšu institūcijām būs jāatskaitās publiski par nodarīto kaitējumu klimatam un videi” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Finanšu institūcijām būs jāatskaitās publiski par nodarīto kaitējumu klimatam un videi” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.