Ziņojums: Katra trešā saldūdens zivju suga ir uz izmiršanas robežas | WWF Latvia

What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Ziņojums: Katra trešā saldūdens zivju suga ir uz izmiršanas robežas

Pasaules saldūdens zivju daudzveidība nodrošina ne tikai pārtiku, bet arī veselībai nepieciešamās uzturvielas un iztiku simtiem miljoniem cilvēku. Šonedēļ publicētais ziņojums Pasaules aizmirstās zivis (World’s Forgotten Fishes), atgādina par saldūdens sugu stāvoklim arvien pieaugošo draudu – viena no trim saldūdens zivju sugām ir uz izmiršanas robežas.

Pasaules aizmirstās zivis pievērš uzmanību neparastajai saldūdens zivju sugu daudzveidībai. Pēdējie atklājumi palielina saldūdens sugu kopskaitu līdz 18 075, kas ir  vairāk nekā puse no pasaules zivju sugām un ceturtdaļa no visiem mugurkaulniekiem uz zemes. Šī sugu bagātība ir būtiska mūsu upēm, ezeriem un mitrājiem, kā arī tā nodrošina cilvēkus un ekonomiskās sistēmas visā pasaulē.
 
Saldūdens zivju resursi ir galvenais proteīna avots 200 miljoniem cilvēku Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, kā arī nodrošina iztiku un darba iespējas vismaz 60 miljoniem cilvēku. Saldūdens zivju resursi uztur divas lielas pasaules nozares – atpūtas zveju, kas globāli ik gadu rada vairāk nekā 80 miljardu eiro ieņēmumu, un akvārijiem paredzētas sugas, kuras ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē un sekmē globālo tirdzniecību gandrīz 30 miljardu eiro vērtībā.
 
Tomēr saldūdens zivis turpina būt nenovērtētas, tāpēc tūkstošiem saldūdens zivju sugām draud izmiršana. Saldūdens ekosistēmu dabas daudzveidība samazinās divas reizes straujāk nekā okeānos vai mežos. Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanā grāmata ir atzinusi 80 saldūdens zivju sugas par izmirstošām, t.sk. 16 no šīm sugām sarakstam pievienotas 2020.gadā. Migrējošo saldūdens zivju sugu populācijas ir samazinājušas par 76% kopš 1970.gada, bet lielo zivju apjoms, kas smagākas par 30 kg, par 94%.
 
“Nekur citur pasaulē dabas daudzveidības samazināšanās nav tik kritiska kā upēs, ezeros un mitrājos, un visuzskatāmākais rādītājs tam ir saldūdens zivju populāciju straujā samazināšanās. Tādēļ mums ir svarīgi atsaukties uz šo brīdinājumu,” sacīja Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. “Ņemot vērā to nozīmīgumu vietējās kopienās, saldūdens zivis ir aizmirstas un netiek ņemtas vērā attīstot hidroelektrostaciju šķēršļu būvniecību, ūdens izmantošanu vai izmainot mitrājus. Saldūdens zivis ir nepieciešamas ne tikai sabiedrības, bet arī saldūdens ekosistēmas veselībai, uz ko mēs diendienā paļaujamies. Ir laiks tam pievērst uzmanību.”
 
Ziņojums Pasaules aizmirstās zivis vēlreiz uzsver saldūdens ekosistēmu postošos draudus, kas ir dzīvotņu iznīcināšana, hidroelektrostaciju aizsprostu būvniecība uz brīvi plūstošām upēm, intensīva ūdens iegūšana apūdeņošanas darbiem, kā arī piesārņojums no lauksaimniecības un rūpniecības nozarēm, kā arī mājsaimniecībām. Saldūdens zivju resursi tiek pakļauti arī pārzvejas un sevšzemju jeb invazīvo sugu izplatīšanās riskiem, klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī ietekmēm no nepārdomātas smilts ieguves un noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem. Piemēram,
 
  • Vēlme iegūt nelegālu kaviāru ir galvenais iemesls, kādēļ stores ir viena no pasaules apdraudētākajām sugām, savukārt kritiski apdraudētais Eiropas zutis ir viena no visvairāk nelikumīgi tirgotajām sugām;
  • Latvijas upēs arvien retāk sastopama izsmalcināti skaistā lašveidīgo kārtas zivs - alata. Tās dzīves vides apstākļi pasliktinās dažāda izmēra dambju un neattīrītu notekūdeņu dēļ, jo tie limitē zivs iespējas migrēt, kā arī atrast tīrus, ar skābekli bagātus upju posmus.
  • Kādreizējā zvejnieku viena no vērtīgākajām karpveidīgo zivju sugām – ālants – vairs nespēj atgūt savus agrākos populācijas apjomus piejūras ezeros, jo 1990to gadu juku laiku nekontrolētā pārzveja ir atstājusi pēdas līdz pat mūsdienām.
Ir svarīgi zināt, ka risināt šī brīža situāciju  ir iespējams un 2021.gads mums  dod iespēju mazināt šo pieaugošo ietekmi uz saldūdens zivju populācijām. Jaunā vienošanās dabai un cilvēkiem (New Deal for Nature and People) uzsver, ka ir nepieciešams virzīties uz nākotni, kas balstās uz ANO konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD’s 5th Global Biodiversity Outlook), kura pamatā ir  Pasaules Dabas Fonda (WWF) sagatavotie pīlāri saistībā ar Ārkārtas atveseļošanās plānu saldūdens dabas daudzveidībai (Emergency Recovery Plan for freshwater biodiversity), kas ir visaptverošs plāns ar izstrādātiem risinājumiem, lai spētu uzlabot saldūdens ekosistēmu stāvokli.

“Šobrīd ir nepieciešams atzīt saldūdens zivju un ekosistēmu vērtību un valdībām jāapņemas ieviest  jaunus ambiciozus mērķus un risinājumus, nosakot saldūdens ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu par prioritāti. Mums ir nepieciešams sadarboties un veicināt inovācijas kolektīvā rīcībā,  iekļaujot valdību, industrijas pārstāvjus, investorus un sabiedrību,” komentē Jentgena.
 
Ziņojums ir pieejams ŠEIT.
 
Informācija:
Ziņojums tiek publicēts balstoties uz šo organizāciju sadarbību: Alliance for Freshwater Life, Alliance for Inland Fisheries, Conservation International, Fisheries Conservation Foundation, Freshwaters Illustrated, Global Wildlife Conservation, InFish, IUCN, IUCN SSC FFSG, Mahseer Trust, Shoal, Synchronicity Earth, The Nature Conservancy, World Fish Migration Foundation, WWF and Zoological Society of London.

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu