Ņemot vērā Baltijas jūras kritisko stāvokli, Eiropas Komisija (EK) piedāvāja piesardzīgu nostāju Baltijas jūras nozvejas iespējām 2022. gadam, kā arī ņēma vērā plašākus Baltijas jūras ekosistēmas apsvērumus un sugu savstarpējo mijiedarbību. Dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu paaugstināt nozvejas limitus, salīdzinot ar EK priekšlikumu, brētliņai, Baltijas jūras reņģei un plekstei, kas vēljoprojām ir zemāka par maksimāli pieļaujamo nozvejas robežu pēc zinātniskajām rekomendācijām, ko vides NVO atzīst kā soli pareizajā virzienā uz ekosistēmu balstītai zvejniecības pārvaldībai.
 
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome piekrita pārtraukt nozveju Baltijas lasim jūras dienvidu daļā, izņemot tos, kas iegūti makšķerējot vai nejauši noķerti kā neizbēgama piezveja citu sugu zvejā. Diemžēl šis lēmums nav vienisprātis ar zinātniskajām rekomendācijām, kuras ieteica lašu zvejas apturēšanu jūras dienvidu daļā, lai aizsargātu nestabilo populāciju.
 
Dalībvalstu ministri piekrita EK priekšlikumam apturēt Baltijas jūras rietumu un austrumu mencu un rietumu reņģu zveju. Divas no trim iepriekšminētajām zivju populācijām ir kritiskā stāvoklī, kas arī kalpo par iemeslu zinātnieku ieteikumiem samazināt nozveju līdz 0, t.sk. nejaušu piezveju citu sugu zvejā, kas netika ņemts vērā lēmumu pieņemšanas laikā.
 
“Baltijas mencu krājumi ir beigušies; viens no reņģu krājumiem ir izzudis, bet otrs ir kritiskā situācijā. Biedējošā situācija Baltijas jūrā un tas, ka zvejas limiti joprojām tiek noteikti saskaņā ar veco domāšanu par nozveju, liecina, cik ļoti sistēma ir sabojāta, un mums ir vajadzīga jauna sistēma," komentē Coalition Clean Baltic pārstāvis Nils Hēglunds (Nils Höglund). “Zinātne un ES likumi sniedz pamatu EK priekšlikumam, un komisārs skaidri aizstāvēja savu pozīciju, par ko viņš un viņa komanda ir pelnījuši uzslavas, kā arī dalībvalstis, kas atbalstīja šo nostāju. Diemžēl vairākas dalībvalstis atkal ir izvēlējušās īstermiņu ieguvumus par labu lielajiem zvejas kuģiem.”
 
“Mēs esam apmierināti, ka ES dalībvalstu ministri kaut vai daļēji ieklausījās progresīvajā EK priekšlikumā par brētliņu, centrālbaltijas reņģu un plekstu nozvejas limitiem, kas ir pozitīvs solis, lai ieviestu uz ekosistēmu balstītu zvejniecības pārvaldību, ko nosaka Kopējās Zivsaimniecības politika,” komentē Pasaules Dabas Fonda programmu vadītāja Elza Ozoliņa. “Tajā pašā laikā WWF pauž bažas, ka 4 no 10 pieņemtajām kopējās pieļaujamās nozvejas iespējām pārsniedz zinātniskās rekomendācijas, ieskaitot Baltijas lasi.”
 
“Mēs pateicamies ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisāram Virginijam Sinkevičam (Virginijus Sinkevičius) par spēcīgiem centieniem aizvirzīt Baltijas jūras zivsaimniecības pārvaldību uz pareizā ceļa. Vēl joprojām svarīgas zivju populācijas tiek hroniski pārzvejotas, tādēļ Baltijas jūras ekosistēmas kritiskais stāvoklis un tā postošā ietekme uz vietējām kopienām turpināsies,” komentē Our Fish programmas direktore Rebeka Hubārda (Rebecca Hubbard). “Dalībvalstu ministriem ir jāturpina klausīties mūsu ūdeņos un zinātniskajos pētījumos, un šobrīd kā prioritāte jāizvirza piekļuve nelielajam atlikušajam zvejas apjomam tādiem zvejas kuģiem, kas rada mazu ietekmi uz vidi un zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tādā veidā cenšoties veidot nākotni, saglabājot dzīvu Baltijas jūru un tās sniegtās priekšrocības klimata aizsardzības jomā.”