The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā
No 17. līdz 19. novembrim norisināsies trešā starptautiskā konference "A Clean Ocean", virtuālajā platformā pulcējot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai apspriestu jautājumus par kopīgu rīcību, kā novērst arvien pieaugošo piesārņojumu okeānā. Pasākumā piedalīsies arī Pasaules Dabas Fonds, lai kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu vēstītu par piesārņojumu Baltijas jūrā.
Lai uzturētu dzīvību un saimniecisko darbību, okeānam jābūt tīram, tomēr cilvēki visā pasaulē rada plastmasas piesārņojumu, zemūdens troksni un kaitīgu ķīmisko piesārņojumu. Neatkarīgi no avota, visas šīs darbības nodara kaitējumu gan jūrām, gan okeāniem. Nepilnības zināšanās par okeāna piesārņojuma cēloņiem, avotiem un tā sekām ir steidzami jārisina, izmantojot starpdisciplināru zinātni un pārnesot iegūtās zināšanas sabiedrībā, politikā un ekonomikā.
Ieinteresētās puses sadarbosies, lai līdz 2025. gadam identificētu piesārņojumu un to avotus, un līdz 2030. gadam likvidētu piesārņotājus okeānā, kā arī atbalstītu sabiedrības pāreju uz aprites ekonomiku, kas samazina piesārņojuma daudzumu.
Lai informētu par situāciju un problēmām Baltijas jūrā, sadarbībā ar Latvijas Hidroekeoloģijas institūtu (LHEI) konferencē piedalīsies arī Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. “Baltijas jūra tiek saukta par piesārņotāko jūru pasaulē. Šo titulu mēs esam pelnījuši, pateicoties lauksaimniecības praksēm, kuras gadu desmitiem nopludina jūrā neattīrītus notekūdeņus, kā arī attiecoties pret jūru kā pret lielu izgāztuvi un domājot, ka viss, kas pazūd no acīm, pazūd arī dabā. Tomēr Baltijas jūras ekoloģiskās īpašības to padara īpaši jūtīgu pret jebkādām cilvēku radītām ietekmēm. Sabiedrības informēšanai ir svarīga loma šo problēmu risināšanā, tāpēc mēs esam priecīgi par šo LHEI projektu, kas iesaistīja sabiedrību pludmales mikroplastmasas piesārņojumu pētījumos, un lekciju, kurā tiks stāstīts par projektu un tā rezultātiem,” uzsver Magda Jentgena.
Laboratoriju ievadīs Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas sadarbībā ar UNESCO Starpvaldību okeanogrāfijas komisiju (IOC-UNESCO) rīkotais pasākums, un 48 stundu laikā to papildinās plašs starptautisku satelīt pasākumu klāsts. Rezultāti uzreiz tiks apkopoti virtuālā kopsavilkumā, un tiks noteikti turpmākie pasākumi.
LHEI un PDF lekcija notiks 19. novembrī plkst. 10.00 – 11.30.
Reģistrācija lekcijai šeit.
“Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.
Ieinteresētās puses sadarbosies, lai līdz 2025. gadam identificētu piesārņojumu un to avotus, un līdz 2030. gadam likvidētu piesārņotājus okeānā, kā arī atbalstītu sabiedrības pāreju uz aprites ekonomiku, kas samazina piesārņojuma daudzumu.
Lai informētu par situāciju un problēmām Baltijas jūrā, sadarbībā ar Latvijas Hidroekeoloģijas institūtu (LHEI) konferencē piedalīsies arī Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. “Baltijas jūra tiek saukta par piesārņotāko jūru pasaulē. Šo titulu mēs esam pelnījuši, pateicoties lauksaimniecības praksēm, kuras gadu desmitiem nopludina jūrā neattīrītus notekūdeņus, kā arī attiecoties pret jūru kā pret lielu izgāztuvi un domājot, ka viss, kas pazūd no acīm, pazūd arī dabā. Tomēr Baltijas jūras ekoloģiskās īpašības to padara īpaši jūtīgu pret jebkādām cilvēku radītām ietekmēm. Sabiedrības informēšanai ir svarīga loma šo problēmu risināšanā, tāpēc mēs esam priecīgi par šo LHEI projektu, kas iesaistīja sabiedrību pludmales mikroplastmasas piesārņojumu pētījumos, un lekciju, kurā tiks stāstīts par projektu un tā rezultātiem,” uzsver Magda Jentgena.
Laboratoriju ievadīs Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas sadarbībā ar UNESCO Starpvaldību okeanogrāfijas komisiju (IOC-UNESCO) rīkotais pasākums, un 48 stundu laikā to papildinās plašs starptautisku satelīt pasākumu klāsts. Rezultāti uzreiz tiks apkopoti virtuālā kopsavilkumā, un tiks noteikti turpmākie pasākumi.
LHEI un PDF lekcija notiks 19. novembrī plkst. 10.00 – 11.30.
Reģistrācija lekcijai šeit.
“Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pasaules Dabas Fonds starptautiskā ANO konferencē informēs par piesārņojumu Baltijas jūrā” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.