The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
ES patēriņš apdraud ekosistēmas ar lieliem oglekļa krājumiem
Kamēr ES valstu valdības un Eiropas Parlaments gatavojas apspriest Eiropas Komisijas priekšlikumu ES likumam par atmežošanu, jaunajā WWF ziņojumā uzsvērts, ka ES var apdraudēt savas iespējas efektīvi risināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un globālo klimata pārmaiņu krīzi, ja jaunajos tiesību aktos līdzās mežiem netiks iekļautas arī citas dabiskās ekosistēmas.
Pamatojoties uz pētījumu, ko veica un apkopoja konsultāciju uzņēmums 3keel, "Ārpus mežiem: "Kā samazināt ES ietekmi uz visām dabiskajām ekosistēmām" sniedz atklātu ieskatu par ES patēriņa ietekmi uz deviņiem ekoloģiskajiem reģioniem un uzņēmumu iespējām savās piegādes ķēdēs nepieļaut dabas iznīcināšanu.
Pagājušā gada novembrī iesniegtajā Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumā jaunā tiesību akta darbības joma tiktu ierobežota, attiecinot to tikai uz mežiem, bet, veicot pirmo tiesību akta pārskatīšanu, to varētu attiecināt arī uz citām dabas ekosistēmām. Ziņojumā teikts, ka, jau no paša sākuma neiekļaujot citas ekosistēmas, pastāv risks, ka lauksaimnieciskā ražošana tiks pārcelta no mežiem uz savannām un pļavām, kā arī citām ekosistēmām.
Pļavas un savannas var uzkrāt divas reizes vairāk oglekļa nekā tropu meži, un kūdrāju iznīcināšana ir atbildīga par 5 % no pasaules SEG emisijām, kas ir divreiz vairāk nekā pasaules aviācijas radītās emisijas.
Ziņojumā atklāts, ka liela daļa preču, ko importē ES, tiek ievestas no bioloģiski daudzveidīgiem un oglekļa ziņā bagātiem reģioniem:
Pagājušā gada novembrī iesniegtajā Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumā jaunā tiesību akta darbības joma tiktu ierobežota, attiecinot to tikai uz mežiem, bet, veicot pirmo tiesību akta pārskatīšanu, to varētu attiecināt arī uz citām dabas ekosistēmām. Ziņojumā teikts, ka, jau no paša sākuma neiekļaujot citas ekosistēmas, pastāv risks, ka lauksaimnieciskā ražošana tiks pārcelta no mežiem uz savannām un pļavām, kā arī citām ekosistēmām.
Pļavas un savannas var uzkrāt divas reizes vairāk oglekļa nekā tropu meži, un kūdrāju iznīcināšana ir atbildīga par 5 % no pasaules SEG emisijām, kas ir divreiz vairāk nekā pasaules aviācijas radītās emisijas.
Ziņojumā atklāts, ka liela daļa preču, ko importē ES, tiek ievestas no bioloģiski daudzveidīgiem un oglekļa ziņā bagātiem reģioniem:
- Vairāk nekā puse no Čerrado (Cerrado) - bioloģiski visdaudzveidīgākās savannas pasaulē - jau ir izcirsta, galvenokārt, lai atbrīvotu vietu sojas un liellopu gaļas ražošanai. ES liellopu gaļas imports no Čerrado 2019. gadā veidoja 26 % no kopējā ES importētās liellopu gaļas apjoma.
- Aptuveni 14 % Argentīnas Čako (Argentine Chaco), kas ir dabisko pļavu un savannu mozaīka, kopš 2000. gada tika pārveidota par lauksaimniecības zemēm, galvenokārt sojas ražošanai. ES 2019. gadā importēja aptuveni 24 % no kopējā sojas eksporta apjoma, kas nāk no šī bioma.
- 94 % Sumatras kūdras purvi ir pārveidoti vai noplicināti galvenokārt palmu eļļas, plantāciju mežu celulozes ražošanai un kaučuka ražošanai. Aptuveni 19 % ES importētā dabiskā kaučuka un 14 % palmu eļļas, palmu kodolu eļļas un palmu kodolu miltu varētu nākt no Sumatras.
- Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) esošajā Cuvette Centrale atrodas pasaulē lielākais kūdrāju komplekss, kurā atrodas 30,6 miljardi tonnu oglekļa. 20 % no visiem KDR eksportētajiem kokmateriāliem tiek eksportēti uz ES. Ziņojumā secināts, ka uzņēmumiem ir iespējams iekļaut citu ekosistēmu produktus uzticamības pārbaudes sistēmās. Vairāki spēkā esošie tiesību akti (piemēram, ES Atjaunojamo energoresursu direktīva) jau attiecas arī uz citām ekosistēmām, kas nav meži, un uzņēmumi arvien vairāk īsteno politiku, nodrošinot piegādes ķēdes, kurās nenotiek dabas pārveidošana.
Ar kampaņas #Together4Forests palīdzību WWF un citas vides NVO mobilizēja 1,2 miljonus cilvēku, lai 2020. gada decembrī pieprasītu stingru jaunu ES tiesību aktu. ES ir viena no lielākajām tropisko mežu izciršanas un ar to saistīto emisiju importētājām, otrajā vietā aiz Ķīnas.
“ES patēriņš apdraud ekosistēmas ar lieliem oglekļa krājumiem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “ES patēriņš apdraud ekosistēmas ar lieliem oglekļa krājumiem” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
LEJUPIELĀDEI