Galīgais plāns tiks pieņemts Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 15. pušu sanāksmē jeb COP15 vēlāk šogad Kuņminā, Ķīnā. Plāns reprezentē iespēju, kas ir tikai reizi desmit gados – nodrošināt globālu vienošanos, kas risina jautājumus par dabas degradāciju un dabas daudzveidības samazināšanos.

Sarunās Ženēvā neizdevās panākt progresu vairākās svarīgās jomās, piemēram, finansēs un ģenētisko resursu taisnīgā sadalē, tādēļ valstis vienojās par papildu sarunu kārtu, kas notiks no 21. līdz 26. jūnijam Nairobi. Vienlaikus panāktā vienprātība par to, ka plāna galvenajam mērķim ir jābūt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanai līdz 2030. gadam, norāda uz būtisku progresu.

Plāna mērķi ir vērsti uz biotopu aizsardzību, sugu izzušanas apturēšanu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu. Globālais mērķis pasargāt un atjaunot 30% zemes un ūdeņu teritorijas sarunās tika plaši atbalstīts. WWF atbalsta šo mērķi, bet uzsver, ka dabai labvēlīga pasaule nebūs iespējama bez papildu pasākumiem, kas vērsti pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem kā lauksaimniecību, zivsaimniecību, mežsaimniecību un infrastruktūru.

Debates par finansēm — gan par to, kurš maksā par rīcību, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, gan par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pārveidotu finanšu sistēmas tā, lai tās darbotos par labu dabai, nevis pret dabu — turpinājās sarunu pēdējā dienā. Attīstības valstis ir aicinājušas piešķirt vairāk finansējuma, lai atbalstītu darbības bioloģiskās daudzveidības jomā. WWF uzsver, ka valstīm Nairobi ir jāatrod kopīgs viedoklis par to, kā tiks finansēts pieņemtais plāns un izceļ, ka bez spēcīga īstenošanas mehānisma un palielināta finansējuma plāns nerezultēsies ar vērienīgu rīcību.

WWF ziņojumā "Novēršot plaisu: politisko saistību īstenošana vērienīgā globālā bioloģiskās daudzveidības sistēmā", kas tika publicēts pirms sarunām Ženēvā, secināts, ka valdību apspriestais globālais bioloģiskās daudzveidības nolīguma projekts nav pietiekami tālejošs, lai apturētu dabas daudzveidības izzušanu, un tas ne tuvu neatbilst paustajām saistībām risināt dabas krīzi pasaulē.

Ziņojumā tika konstatētas deviņas jomas, ar kurām ir saistīti trūkumi pašreizējā plāna versijā. Piemēram:
• Pašreizējais plāns paredz tikai to, ka "jāizbeidz vai jānovērš [sugu] izmiršanas tempa pieaugums un vismaz par 10% jāsamazina izmiršanas risks". Tā vietā valstīm būtu jātiecas uz steidzamu rīcību, lai novērstu apdraudēto sugu izmiršanu no 2022. gada (t.i., nekavējoties) un lai līdz 2030. gadam tiktu atjaunotas sugu populācijas;
• Trūkst spēcīga pārskatīšanas mehānisma, lai nodrošinātu, ka valdības regulāri pārskata progresu un pastiprina rīcību, lai sasniegtu mērķus;
• Ierosinātie pasākumi, lai novērstu neilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kas lielā mērā ir atbildīgi par dabas izzušanu, ir nepietiekami;
• Trūkst apņemšanās apturēt vai pārstrukturēt VISAS dabai kaitīgās subsīdijas.
Ziņojumā secināts, ka globālā nolīguma projekts ir būtiski jāpastiprina, lai tas atbilstu tādām augsta līmeņa saistībām kā Līderu solījumam dabai, 113 valstu kopīgajam paziņojumam, G20 līderu paziņojumam un Kunmiņas deklarācijai. WWF uzsver, ka rīcība, lai pārveidotu galvenās ražošanas nozares, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, jo īpaši lauksaimniecība un pārtikas sistēmas, ir būtiska, lai risinātu pieaugošo dabas katastrofu.
 
Sīkāka informācija par Ženēvas tikšanos, tostarp darba kārtība, ir atrodama šeit.

Ziņojums “Novēršot plaisu: politisko saistību īstenošana vērienīgā globālā bioloģiskās daudzveidības sistēmā” ir pieejams šeit.