The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Top Parīzes stila nolīgums par dabu
Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) publicējusi globālā nolīguma pirmo melnrakstu, kura mērķis ir risināt bioloģiskās daudzveidības krīzi. Pasaules Dabas Fonda (WWF) vērtējumā pašreizējai nolīguma versijai trūkst ambīciju un steidzamības, kas nepieciešama, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un nodrošinātu dabai labvēlīgus apstākļus nākamajā desmitgadē.
Būtiski ir tas, ka nolīguma pirmā melnraksta zemās ambīcijas ir pretrunā ar pieaugošo pasaules līderu skaitu, kuri apliecina vēlmi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Līdz šim 89 pasaules valstu līderi, parakstot Līderu solījumu dabai (arī Latvijas Valsts prezidents), ir apņēmušies apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2030. gadam, tai skaitā nepieļaujot “vāju” Globālo bioloģiskās daudzveidības nolīgumu. Tāpat š.g. jūnijā G7 valstu līderi parakstīja 2030. gada dabas paktu, apņemoties apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos šajā desmitgadē.
Cilvēka darbība pašlaik izraisa vēl nepieredzētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un miljonam sugu draud izzušana. Savukārt ANO 5. pārskats par bioloģisko daudzveidību pasaulē, kas iznāca pagājušā gada septembrī, atklāj: neviens no 2010. gadā izvirzītajiem Aiči (Aichi) jeb dabas daudzveidības saglabāšanas mērķiem līdz to sasniegšanas termiņam (2020. gads) nav pilnībā izpildīts.
Pasaules Dabas Fonds uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības krīzes risināšanā ir nepieciešamas visaptverošas, steidzamas un vērienīgas globālas rīcības, kuras var nodrošināt Globālais bioloģiskās daudzveidības nolīgums, kas ietver gan pastiprinātu dabas aizsardzību, gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanos veicinošo faktoru, tostarp lauksaimniecības, pārtikas sistēmas un infrastruktūras, pārvedi uz ilgtspējīgām alternatīvām.
Pasaules Dabas Fonds atzinīgi vērtē apņemšanos līdz 2030. gadam aizsargāt 30% sauszemes, saldūdens un okeānu. Tomēr nav noteikts starpposma mērķis līdz kuram uz pusi jāsamazina ražošanas un patēriņa ekoloģiskās pēdas nospiedums, kā arī teksta formulējumi par atbildībām un caurspīdīgumu, starpposma mērķis attiecībā uz atsevišķām sugām ir īpaši vājš.
WWF norāda, ka nolīguma izveidē iesaistītajām pusēm īpaši jāpiestrādā pie sadaļas par atbildību, lai galīgajā Globālajā nolīgumā par bioloģisko daudzveidību definētu efektīvu īstenošanas mehānismu, kas liek valstīm uzņemties atbildību. Tas nepieciešams, lai izvairītos no tā, ka arī nākamajos desmit gados netiek sasniegti dabas jeb Aiči (Aichi) mērķi.
Iesaistītajām pusēm tagad steidzami jāstrādā pie nolīguma uzlabošanas nākamajā sarunu kārtā šā gada augustā. Gala plāns tiks pieņemts ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas pušu sanāksmē (COP15) šā gada 11.-24. oktobrī Kunmingā, Ķīnā.
"Top Parīzes stila nolīgums par dabu" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Top Parīzes stila nolīgums par dabu" saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.