Absolventu zināšanas par demokrātiju un ieinteresētība interešu aizstāvībā ir pieaugusi vidēji par 20%. Savukārt lielākās izmaiņas pēc kursa absolvēšanas ir notikušas jauniešu attieksmē par personīgajām iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī par vides, dabas un klimata jautājumiem, kur attieksme ir uzlabojusies par 36%.

“Aizstāvības akadēmija ir vieta, kur apjaust, cik daudz es kā indivīds spēju paveikt, cik plašas ir manas iespējas,” saka Ieva Apšiniece, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas skolniece.
 
Jauniešu īstenotie kursa darbi jeb interešu aizstāvības projekti:
 
1. Jaunieti, esi informēts un pārliecināts par to, ko balso Saeimas vēlēšanās!
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām arvien aktuālāka paliek izvēle, par ko (ne)balsot Saeimas vēlēšanās. Absolventes Leandra Spriesle un Vivita Budze kursa darba ietvaros vēlējās palielināt jauniešu īpatsvaru Saeimas vēlēšanās 2022. gada oktobrī. Absolventes veica aptauju, lai noskaidrotu jauniešu pašreizējo informētību par Saeimas vēlēšanām jauniešu vidū. Aptaujā iegūtie rezultāti tika apkopoti, lai izveidotu video ar noderīgāko informāciju tieši jauniešiem.

Darba izstrādes laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta tieši vides un klimata pārmaiņu jautājumiem. Ar video palīdzību, kas tika izveidots, pamatojoties uz anketā iegūto informāciju, darba autores cer, ka tiks veicināta jauniešu iesaiste Saeimas vēlēšanās, kas notiks jau šī gada 1. oktobrī.
 
2. Palīdzēsim nākotnei jau šodien
Absolvente Justīne Freimane, Rīgas 64. vidusskolas skolniece, savu kursa darbu īstenoja, lai gan skolas vidē, gan ārpus tās aktualizētu atkritumu šķirošanu, papīra patēriņa samazināšanu un pārbaudījumu digitalizāciju. Šis temats skolā iepriekš nebija īpaši aktuāls, tāpēc Justīne vēlējās, lai makulatūras kastes, kas jau ir sastopamas skolā, tiktu izmantotas vairāk.

Idejas īstenošanas procesā skolā tika ievākti dati par makulatūras šķirošanu, kā arī tika novadītas vairākas prezentācijas, lai izglītotu skolas biedrus un skolotājus par nepieciešamību šķirot papīru. Justīnes sagatavotā informācija par papīra šķirošanu tika izplatīta skolas mājaslapā, sociālo tīklu kontos un izvietota uz skolas ziņojumu dēļa. Rezultāta tika panākts iecerētais – skolas biedri un skolotāji vairāk pievērsa uzmanību otrreizējai papīra izmantošanai un tā šķirošanai, kā arī skolotāji tika aicināti veidot pārbaudījumus e-vidē.
 
3. Skoloeko
Komanda “SkoloEko” – Zane Apele un Laura Zepa – paplašināja skolēnu, ģimenes un draugu zināšanas par ekoloģiju un ar to saistītiem jautājumiem. Projekta ietvaros tika rīkotas stundas mācību iestādēs, kur jaunāko klašu skolēni tika iepazīstināti ar to, kas ir ekoloģija, kā arī pašiem skolēniem tika dota iespēja iesaistīties dažādās aktivitātes un veidot noderīgus priekšmetus no atkritumiem. Ģimenes un draugu lokā ekoloģijas temats tika iepazīts caur dažādām aktivitātēm kā iešana pārgājienos, atkritumu savākšana un vegānisko saldumu gatavošana.

Kopumā gan skolēni, gan ģimene, gan draugu loks ieguva zināšanas un plašāku izpratni par to, kas ir ekoloģija, kā arī iegūtās zināšanas varēja pielietot praktiski gan dodoties izzinošos pārgājienos, pa ceļam vācot atkritumus, gan jau no izmantotām lietām izgatavojot jaunas.
 
4. Par zaļo dzīvi
Komanda “Par zaļo dzīvi” – Rūdolfs Kivlenieks, Amanda Ludborža, Ieva Apšiniece, Līna Austra Putāne un Alfrēds Mazpanis – izstrādāja raidierakstus par klimatneitralitāti ar Latvijas politiķiem un amatpersonām, norāda, ka “pārsvarā sarunas par klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu galvenokārt Latvijā norit akadēmiskā vidē starp zinātniekiem un pētniekiem vai augstā politiskā līmenī starp politiķiem un valstu līderiem. Plašākajai sabiedrības daļai šie cilvēki nav sasniedzami un valoda nav saprotama, kas liek klimatneitralitātes tematam būt ‘nesasniedzamam’. Tāpēc šajā raidierakstā par klimatneitralitāti notiek sarunas sabiedrībai saprotamā valodā.”

Kursa darba izstrādēs laika posmā tapa trīs epizodes, kuras jau ir iespējams noklausīties. Tomēr komanda neplāno apstāties pie paveiktā – tiek plānots turpināt darbu pie nākošajam epizodēm, ka arī iesaistīties daudzos citos pasākumos.

Vairāk par “Par zaļo dzīvi” ir iespējams uzzināt gan Facebook @parzalodzivi, gan Instagram @par_zalo_dzivi un podraides epizodes ir iespējams noklausīties gan Spotify, gan Google podcast “Par zaļo dzīvi”.
 
5. Pasargā pasauli no klimata pārmaiņām, tāpēc neapēd zemeslodi!
Absolvente Sabīne Didrihsone kursa darbu veica, lai studentu vidū veicinātu videi draudzīgākus ēšanas ieradumus un samazinātu dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Sabīne uzsver, ka “apgūstot videi draudzīgākus ēšanas paradumus un samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, jaunieši ir spējīgi iesaistīties klimata krīzes risināšanā.”

Izmantojot jau esošās ikgadējās kampaņas “Neapēd zemeslodi” principus, tika izveidots nedēļu ilgs izaicinājums, kuram varēja pieteikties Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Taču studentu atsaucība dalībai izaicinājumā nebija pietiekoša, tādēļ kursa darbs tika papildināts ar datu ievākšanu par jauniešu uztura paradumiem un šķēršļiem dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai.
 
6. Zaļās klases pilnveidošana Ozolnieku vidusskolā
Absolvente Evelīna Meijere sava kursa darba ietvaros īstenoja ideju par Ozolnieku vidusskolas Zaļās klases labiekārtošanu, lai to būtu iespējams izmantot mācību stundu norisei.

Jauniete skaidro, ka skolas teritorijā jau kādu laiku ir vieta, kas nosaukta par Zaļo klasi, tomēr tā ilgu laiku ir bijusi nepiemērota mācību stundu vadīšanai. Zaļās klases aprīkojums bija nolietots un bija nepieciešams nomainīt jumtu.

Zaļās klases labiekārtošanā tika iesaistīti visi, sākot no skolas vadības līdz 3. klases skolēniem. Sarunās ar skolas vadību jauniete aktualizēja Zaļās klases nepieciešamību un vecināja tālāku darbu attīstību, lai tiktu iegādāts jauns jumts. Tika apzināts aprīkojums, ko skola ir nomainījusi pret jaunāku, kā galdi un krēsli, kurus būtu iespējams izmantot Zaļās klases uzlabošanai. Izmantojot jau skolai esošos resursus, šie galdi un krēsli ar 3. klases palīdzību tika nokrāsoti, tādējādi radot patīkamāku vidi mācību stundu vadīšanai Zaļajā klasē.
Iesākto projektu jauniete plāno turpināt, lai Ozolnieku vidusskolas Zaļo klasi labiekārtotu ar pašvaldības atbalstu.
 
7. Zaļais stūrītis Vārkavas vidusskolā
Absolvente Gunta Zagorska kursa darba ietvaros aktualizēja jautājumu par Zaļo stūrīti Vārkavas vidusskolā, kur būtu iespēja Vārkavas skolēniem vadīt mācību stundas ārpus skolas telpām.

Attīstīt Zaļo stūrīti Vārkavas vidusskolā jauniete izvēlējas tāpēc, ka labos laikapstākļos vidusskolā mazākajām klasēm dabaszinības stundas notiek ārā. Lai attīstītu savu ideju, jauniete sazinājās ar Vārkavas vidusskolas direktori, kas atbalstīja jaunietes ideju.

Izveidojot šo stūrīti, plānots panākt, ka šīs mācību stundas būs kvalitatīvākas un skolēniem aizraujošākas. Zaļā stūrīša labiekārtošanai ir plānots izmantot jau pieejamos materiālus, tā paildzinot to dzīves ciklu un nodrošinot videi draudzīgus risinājumus.
 
8. Pūra lāde
Komanda “Pūra lāde” – Dace Dārta Stīpniece, Arkādijs Mihailovs un Viktorija Karbovņičaja – sava kursa darba ietvaros aktualizēja grāmatu otrreizēju izmantošanu jeb grāmatu apmaiņas namiņus, kas ir pieejami ārpus bibliotēkām Rīgā un Jelgavā.

Tika veikta sabiedriskā aptauja, kurā tika noskaidrots, vai iedzīvotāji būtu ieinteresēti šādu namiņu izveidošanā un apzināja vietas, kur vislabāk izvietot šādus grāmatu apmaiņas punktus. Aptauja atklāja, ka liela daļa respondentu vēlētos savā pilsētā šādus grāmatu maiņas punktus, kas ir pieejami sabiedriskās vai publiskās vietās.

Komanda plāno savu darbu turpināt un sazināties ar pašvaldībām, lai realizētu savu projektu, Rīgā un Jelgavā uzstādot grāmatu namiņus, kur iedzīvotājiem būtu iespējams paildzināt grāmatu dzīves ciklu.
 
9. Par brīvu dzīvību
Absolvente Megija Pastare sava kursa darba ietvaros aktualizēja likumdošanu saistībā ar dzīvnieku izmantošanu dažādos zinātniskos eksperimentos.

Projekta galvenais mērķis ir aizliegt dzīvnieku izmantošanu visās nozarēs. Lai panāktu mērķi, Megija sazinājās ar biedrību “Dzīvnieka draugs”, kas norādīja, ka Latvijā ir bijis normatīvais akts, kas ierobežojis dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tomēr tas ir ticis atcelts, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Pēc apkopotās informācijas tika izstrādāta un nosūtīta vēstule Zemkopības ministrijai ar lūgumu izskatīt Dzīvnieku aizsardzības likuma V nodaļu par izmēģinājuma dzīvnieku aizsardzību. Megija plāno neapstāties un izstrādāt iniciatīvu portālā manabalss.lv portālā, lai aktualizētu šo tematu arī turpmāk.
 
Absolventu izstrādāto kursa darbu informatīvajai kampaņai varēs sekot līdzi no 6. maija līdz 1. jūlijam Pasaules Dabas Fonda sociālo tīklu kontos. Uzņemšana mācību kursa “Aizstāvības akadēmija” 2023. mācību gadā notiks šī gada otrā pusē. Universitātes, vidusskolas, tehnikumi, jauniešu centri un citas mācību iestādes visa gada garumā tiek aicinātas pieteikt Pasaules Dabas Fonda vizīti “Aizstāvības akadēmijas ievadsemināra” nodarbībai.


 
Par projektu
Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Latvijas Debašu asociāciju "Quo Tu Domā" ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu ir izstrādājis apmācību kursu jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem “Aizstāvības akadēmija”, kurā ietvertas unikālas 6 teorētiskas un praktiskas nodarbības. Katra nodarbība sastāv no teorijas par sabiedriskās līdzdalības veidiem un iespējām tos iniciēt, nevalstisko organizāciju lomu tajos, vides aizsardzības aktualitātēm, komunikācijas nozīmi, bet otrā daļa – no praktiskām apmācībām, piemēram, dalības pilsoniskajās aktivitātēs, kritiskās domāšanas un argumentācijas prasmju attīstības debatēm. 2022. mācību gada programma ir pieejama šeit: ej.uz/PDFprogramma2022. Mācību kurss notiks arī 2023. gadā. Pieteikšanās 2023. mācību gadam tiks atvērta šī gada nogalē.
 
Apmācību kurss “Aizstāvības akadēmija” īstenots projektā “Jauniešu līdzdalības veicināšana un stiprināšana interešu aizstāvībā”. Projekta mērķis ir veicināt jauniešu ticību savām spējām ietekmēt norises valstī un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas pilsoniski aktīvai personībai.

Projektu ”Jauniešu līdzdalības veicināšana un stiprināšana interešu aizstāvībā” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Plašāka informācija par Aktīvo iedzīvotāju fondu: www.activecitizensfund.lv.