Nojaukto aizsprostu skaita pieaugums par 137 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apliecina pieaugošo interesi par upju atjaunošanu Eiropā. Koalīcijas Dam Removal Europe publiskotajā ziņojumā Dam removal progress 2021 uzskaitīti vismaz 239 likvidēti aizsprosti 17 Eiropas valstīs. No visiem šķēršļiem 76 % bijuši neliela izmēra aizsprosti, bet 24 % no kopējā skaita bijuši augstāki par 2 metriem.

Spānija atrodas pirmajā vietā Eiropā ar 108 nojauktām konstrukcijām upēs, tostarp augstāko aizsprostu, kas nojaukts 2021. gadā (13 metrus augsts). Šī Pireneju pussalas valsts turpina aizvien straujāk likvidēt aizsprostus, vēlreiz apliecinot, cik svarīgs ir likums, kas nodrošina novecojušu aizsprostu ekspluatācijas pārtraukšanu.

Trijās valstīs (Portugālē, Melnkalnē un Slovākijā) reģistrēta to vēsturē pirmā demontāža, un Somijā ir likvidēts funkcionējošs hidroelektrostacijas aizsprosts. Vēl joprojām Eiropā atrodas vismaz 150 000 novecojušu un nefunkcionējošu aizsprostu, kas sadrumstalo Eiropas upes.

Vismaz 25 000 km upju brīvteces atjaunošana ir atzīmēta kā viens no galvenajiem elementiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa.  Kopumā Eiropā vairāk nekā 1,2 miljonu šķēršļu ir sadrumstalojuši Eiropas upes, dažos gadījumos pat ilgāk par gadsimtu (AMBER projekts). Turklāt Eiropā par 93 % ir samazinājies saldūdens migrējošo zivju skaits (Living Planet Index), tāpēc ir steidzami jārīkojas un jālikvidē šķēršļi, kas ir nepieciešams ne tikai dabai, bet arī, lai nodrošinātu mūsu pašu nākotni. 

Raugoties tuvākajā nākotnē, jau 2022. gadā ar Open Rivers programme atbalstu tiks nojaukti 19 aizsprosti, kas atbrīvos 386 km upju Eiropā. Šīs programmas ietvaros arī Latvijā šovasar tiks nojaukts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas, kas palīdzēs atjaunot Alūksnes upes dabisko tecējumu un atbrīvos migrēšanas ceļu tajā mītošajām zivīm, tajā skaitā tādām apdraudētām saldūdens zivju sugām kā taimiņi, forele, Eiropas līnis un Eiropas strauta nēģis.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena komentē: “Šis būs nozīmīgs solis upju atjaunošanai Latvijā. Pagājušajā gadā iniciatīvas Par tīrām upēm ietvaros sadarbībā ar minerālūdeni Mangaļi un sabiedrības atbalstu vācām datus par aizsprostiem upēs visā Latvijā. Šobrīd apzināti aptuveni 70 aizsprosti, no kuriem 10 būtu nojaucami. Bejas aizsprosts Alūksnes upē šobrīd nepilda saimnieciskās funkcijas un traucē zivju migrācijai, tāpēc tas izvēlēts kā viens no pirmajiem demontējamiem objektiem Latvijā.”

Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šīs metodes efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Bieži vien jau dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe atgūst savu sākotnējo gultni, ūdens kvalitāte uzlabojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits pieaug, kā arī cilvēki iegūst funkcionālas upes priekšrocības.  
 
Par Dam Removal Europe:
Dam Removal Europe (DRE) ir koalīcija, kurā apvienojušās septiņas organizācijas: Pasaules Dabas Fonds (WWF), The Rivers Trust, The Nature Conservancy, European Rivers Network, Rewilding Europe, Wetlands International un World Fish Migration Foundation. DRE mērķis ir atjaunot Eiropas upju un strautu brīvu tecējumu, izmantojot šķēršļu likvidēšanas praksi kā upju atjaunošanas līdzekli.