Pašlaik ir grūti pateikt, kādu ietekmi uz vidi var atstāt četras noplūdes no bojātajiem cauruļvadiem. Lai gan paredzams, ka lielākā daļa gāzes nonāks atmosfērā [1], precīzs tās apjoms joprojām nav skaidrs. Pirmkārt, šobrīd nav zināms kopējais noplūdušās dabasgāzes daudzums, un, otrkārt, nav pietiekamu zināšanu par gāzes sastāvu un tās sastāvdaļu uzvedību šajā konkrētajā situācijā - cik daudz gāzes izšķīst ūdenī, cik daudz izplūst atmosfērā, cik daudz gāzes var koncentrēties jūras ūdeņos un vai to var patērēt mikroorganismi.

Tā kā dabasgāzi galvenokārt veido metāns, kas ir ļoti spēcīgs klimata pārmaiņu virzītājspēks, mēs sagaidām, ka masveida gāzes noplūde pastiprina klimata krīzi. Tomēr tas, cik lielā mērā, ir atkarīgs no kopējā gāzes daudzuma, kas galu galā nonāks atmosfērā. Saskaņā ar Dānijas iestāžu aplēsēm tiks izlaisti aptuveni 778 miljoni standarta kubikmetru gāzes, kas atbilst aptuveni 14,6 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta (CO2e). Salīdzinājumam, tas atbilst 32 % no Dānijas ikgadējām CO2e emisijām [2]. 

Papildus potenciālajai ietekmei uz klimatu pastāv dažādi viedokļi par iespējamo ietekmi uz Baltijas jūras vidi. Lai gan Zviedrijas iestādes paredz, ka būtiska ietekme uz jūras dzīvi šajā reģionā nebūs jūtama [3], citi ir pauduši bažas, uzsverot, ka metāns augstā koncentrācijā kopā ar jau tā zemo skābekļa līmeni Baltijas jūrā var būt bīstams jūras dzīvajiem organismiem, piemēram, zivīm [4]. Tas ir īpaši satraucoši, jo noplūdes ir notikušas pie Bornholmas salas, netālu no vienīgās Baltijas jūras austrumu mencu nārsta vietas - zivju populācijas, kas pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies. Iespējams, ka zemūdens sprādzieni un gāzes plūsmas ir apdraudējušas tuvumā esošos jūras organismus. Pat lielākā attālumā sprādzieni varēja negatīvi ietekmēt kritiski apdraudēto Baltijas jūras cūkdelfīnu īpatņus, kuri izmanto eholokāciju un ir ļoti jutīgi pret lielu, impulsīvu troksni [5].

WWF uzskata, ka ir ļoti svarīgi novērst jebkādu turpmāku kaitējumu un steidzami novērtēt iespējamos jūras videi nodarītos zaudējumus, tiklīdz apstākļi to atļaus. Mēs aicinām Zviedrijas un Dānijas valdības sadarbībā ar citām Eiropas dalībvalstīm, kas atrodas ap Baltijas jūru, savlaicīgi rīkoties, lai novērtētu un uzraudzītu jebkādu ietekmi uz jūras dzīvi un ūdens kvalitāti noplūdes perimetrā un lejpus tās esošajās ekosistēmās. Ir ļoti svarīgi ātri apzināt iespējamo tiešo un ilgtermiņa ietekmi, jo šis negadījums Baltijas jūrā ir bezprecedenta gadījums. Jāņem vērā ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas un izmaiņas visa ūdens slāņa biomā, īpašu uzmanību pievēršot mikroorganismiem, kas patērē metānu, kā arī iespējamās izmaiņas zivju, putnu un jūras zīdītāju populācijās. Īpaši svarīgi ir novērtēt iespējamās sekas attiecībā uz kritiski apdraudēto Baltijas jūras cūkdelfīnu, Baltijas mencu un tās nārsta vietām.

Neraugoties uz neskaidrībām par ietekmi uz klimatu un Baltijas jūru, šis incidents uzsver fosilās enerģijas sistēmu trauslumu un nepieciešamību pāriet uz drošu, ilgtspējīgu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.