The WWF is run at a local level by the following offices...
Ziņas un jaunumi
Panākta vienošanās par nozīmīgu Starptautisko ūdeņu līgumu, kas aizsargās divas trešdaļas okeāna un jūru
Pasaules Dabas Fonds (WWF) atzinīgi vērtē šā gada 4. martā Ņujorkā panākto valstu vienošanos par jauna globāla juridiski saistoša līguma tekstu (High Seas Treaty), kas izveidos sistēmu, lai saglabātu dzīvību jūrās un ierobežotu kaitējošas darbības divās trešdaļās okeāna.
Līguma tekstā ir izklāstīti mehānismi, kā saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas, tostarp starptautiskajos ūdeņos. Pasaules Dabas Fonds (WWF) apgalvo, ka nolīgums ļaus izveidot aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) starptautiskajos ūdeņos un palīdzēs aizpildīt nepilnības pašreizējā pārvaldības iestāžu sistēmā, tādējādi uzlabojot sadarbību un samazinot tādu darbību kumulatīvo ietekmi starptautiskajos ūdeņos kā kuģošana, rūpnieciskā zveja un citu resursu izmantošana.
WWF apgalvo, ka Starptautisko ūdeņu līgums ir nepieciešams, lai īstenotu Globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu, kas valstīm uzliek par pienākumu līdz 2030. gadam aizsargāt un saglabāt vismaz 30 % okeāna un nodrošināt 30 % degradēto teritoriju atjaunošanu.
WWF ļoti atzinīgi vērtē to, ka darbībām starptautiskajos ūdeņos tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas būs samērīgs ar ietekmes mērogu. Šajos novērtējumos būs jāiekļauj visas darbības, kas varētu ietekmēt okeāna ekosistēmu, tādējādi nodrošinot iespēju apturēt kaitējošas darbības un samazināt kumulatīvo ietekmi. Tas būs īpaši svarīgi attiecībā uz jebkādām iespējamām turpmākām darbībām, piemēram, jūras gultnes rakšanas darbi un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, par kuru ietekmi pašlaik ir ļoti maz zināšanu.
WWF uzskata, ka Zinātniskā un tehniskā organizācija (Scientific and Technical Body), kas tiks izveidota saskaņā ar nolīgumu, būs nozīmīga, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi un pārvaldības plāni aizsargājamām jūras teritorijām tiek rūpīgi izvērtēti un ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi tiek saņemti un izplatīti plašākai sabiedrībai. Līdztekus tam Īstenošanas un atbilstības komiteja (Implementation and Compliance Committee) ļaus jēgpilni īstenot ciešāku sadarbību, un strīdu izšķiršanas mehānisms dos valstīm iespēju vērsties pret pārkāpumiem.
Attīstīto valstu pienākums ir dalīties ar zināšanām un tehnoloģijām, kā arī veicināt dažādu valstu vienlīdzīgāku līdzdalību starptautisko ūdeņu resursu saglabāšanā, jo īpaši jaunattīstības valstīs.
Starptautiskie ūdeņi ir ļoti svarīgs zivsaimniecības resurss, tās nodrošina dzīvotnes simtiem tūkstošu sugu un palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, jo pēdējo 10 gadu laikā okeāns ir absorbējis 23 % no cilvēka radītajām oglekļa emisijām. Kad pietiekams skaits valstu pieņems un ratificēs šo nolīgumu, kas ļaus šim instrumentam stāties spēkā, starptautiskajiem ūdeņiem un savvaļas dzīvniekiem, kas migrē caur šiem ūdeņiem, beidzot tiks pievērsta pienācīga uzmanība.
WWF apgalvo, ka Starptautisko ūdeņu līgums ir nepieciešams, lai īstenotu Globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu, kas valstīm uzliek par pienākumu līdz 2030. gadam aizsargāt un saglabāt vismaz 30 % okeāna un nodrošināt 30 % degradēto teritoriju atjaunošanu.
WWF ļoti atzinīgi vērtē to, ka darbībām starptautiskajos ūdeņos tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas būs samērīgs ar ietekmes mērogu. Šajos novērtējumos būs jāiekļauj visas darbības, kas varētu ietekmēt okeāna ekosistēmu, tādējādi nodrošinot iespēju apturēt kaitējošas darbības un samazināt kumulatīvo ietekmi. Tas būs īpaši svarīgi attiecībā uz jebkādām iespējamām turpmākām darbībām, piemēram, jūras gultnes rakšanas darbi un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, par kuru ietekmi pašlaik ir ļoti maz zināšanu.
WWF uzskata, ka Zinātniskā un tehniskā organizācija (Scientific and Technical Body), kas tiks izveidota saskaņā ar nolīgumu, būs nozīmīga, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi un pārvaldības plāni aizsargājamām jūras teritorijām tiek rūpīgi izvērtēti un ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi tiek saņemti un izplatīti plašākai sabiedrībai. Līdztekus tam Īstenošanas un atbilstības komiteja (Implementation and Compliance Committee) ļaus jēgpilni īstenot ciešāku sadarbību, un strīdu izšķiršanas mehānisms dos valstīm iespēju vērsties pret pārkāpumiem.
Attīstīto valstu pienākums ir dalīties ar zināšanām un tehnoloģijām, kā arī veicināt dažādu valstu vienlīdzīgāku līdzdalību starptautisko ūdeņu resursu saglabāšanā, jo īpaši jaunattīstības valstīs.
Starptautiskie ūdeņi ir ļoti svarīgs zivsaimniecības resurss, tās nodrošina dzīvotnes simtiem tūkstošu sugu un palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, jo pēdējo 10 gadu laikā okeāns ir absorbējis 23 % no cilvēka radītajām oglekļa emisijām. Kad pietiekams skaits valstu pieņems un ratificēs šo nolīgumu, kas ļaus šim instrumentam stāties spēkā, starptautiskajiem ūdeņiem un savvaļas dzīvniekiem, kas migrē caur šiem ūdeņiem, beidzot tiks pievērsta pienācīga uzmanība.
“Panākta vienošanās par nozīmīgu Starptautisko ūdeņu līgumu, kas aizsargās divas trešdaļas okeāna un jūru” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Panākta vienošanās par nozīmīgu Starptautisko ūdeņu līgumu, kas aizsargās divas trešdaļas okeāna un jūru" saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
