The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
CLEANaction: Pārejai uz atjaunojamo enerģiju jāaizsargā daba
Straujā pāreja uz atjaunojamo enerģiju piedāvā iespējas atjaunot izjauktās attiecības starp enerģijas ražošanu un dabu, teikts koalīcijas CLEANaction (Coalition Linking Energy And Nature for action) jaunajā ziņojumā. CLEANaction apstiprina, ka pat tad, ja ņem vērā visu ietekmi uz vidi - no izejvielu ieguves līdz galīgajai ekspluatācijai - enerģijas ražošana un uzglabāšana no atjaunojamiem energoresursiem ir daudz nekaitīgāka videi nekā fosilā kurināmā izmantošana. Ziņojumā apgalvots, ka, pārejot uz vēja un saules enerģiju, var panākt ievērojami mazāku ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar citiem atjaunojamās enerģijas veidiem.
CLEANaction ir NVO, vadošo uzņēmumu, valsts iestāžu un finanšu institūciju koalīcija, kas izveidota, atzīstot, ka steidzami ir nepieciešama globāla un taisnīga pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģijas sistēmu, kas nerada lielu, negatīvu ietekmi uz dabu. Koalīcijas dibinātāji ir WWF, IRENA, ICLEI, The Nature Conservancy, Birdlife International un Alliance for Rural Electrification.
Dīns Kūpers (Dean Cooper), WWF Globālās enerģētikas vadītājs, uzsver: "Klimata pārmaiņas rada postu visā pasaulē un kopā ar biotopu izzušanu un pārmērīgu dabas resursu izmantošanu ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis visā pasaulē. Bioloģiskās daudzveidības un dabiskās oglekļa uzņemšanas un uzglabāšanas, ko nodrošina veselīgas ekosistēmas, spējas samazināšanās saasina klimata krīzi un apdraud cilvēces veselību un labklājību visā pasaulē. Mums visiem ir steidzami jāpāriet uz 100 % atjaunojamo enerģiju, vienlaikus rūpējoties par dabas aizsardzību un atjaunošanu."
Esošā vēja un saules enerģijas izmantošanas vietu kartēšana pasaules mērogā liecina, ka teritorijās, kurās tā radītu mazāk būtisku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir pieejams pietiekami daudz enerģijas, lai sasniegtu Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) prognozes attiecībā uz energosistēmu, kas atbilst globālās temperatūras paaugstināšanās ierobežošanai zem 1,5ºC. Šis Parīzes nolīguma mērķis ir būtisks slieksnis, lai izvairītos no klimata pārmaiņu viskatastrofālākās ietekmes uz cilvēkiem un dabu.
Būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas arī attiecībā uz to, kā mēs iegūstam un izsekojam materiālus, piemēram, retzemju elementus, lai attīstītu mūsu enerģētikas infrastruktūru. Ziņojumā teikts, ka, lai samazinātu ietekmi uz vidi, ir nepieciešams jauns, aprites ekonomikas modelis.
Aprites ekonomikas un energoefektivitātes modelim par prioritāti būtu jāizvirza primāro materiālu samazināšana, kā arī atkārtota izmantošana un otrreizēja pārstrāde, lai līdz minimumam samazinātu turpmāko ieguvi un ietekmi, kas saistīta ar nolietoto iekārtu utilizāciju. Ieguves procesā ir jāievieš stingri vides un sociālie aizsardzības pasākumi, lai novērstu dabisko dzīvotņu degradāciju un citu kaitējumu, teikts ziņojumā.
Lai nākotnē nodrošinātu tīru enerģiju, kurā pilnībā ņemta vērā ietekme uz dabu, CLEANaction aicina valdības:
- Izstrādāt stratēģisko enerģētikas plānojumu valsts vai reģionālā mērogā, lai noteiktu potenciālos enerģijas ietaupījumus, piemērotus atjaunojamos enerģijas avotus un vietas enerģijas paplašināšanai teritorijās ar zemu bioloģiskās daudzveidības jutīgumu.
- Ņemt vērā ietekmi uz dabu visagrīnākajā integrētās tīras enerģijas plānošanas posmā, ņemot vērā visu vērtību ķēdi (no materiāla iegūšanas līdz tā iznīcināšanai).
- Izstrādāt valsts regulatīvās sistēmas, kas paredz, ka enerģijas attīstītājiem ir jāveicina valsts dabas aizsardzības mērķu sasniegšana.
- Veikt savlaicīgu kartēšanu, lai, izmantojot atbilstošus datus, palīdzētu noteikt tehnoloģiju izvietojumu, un pieprasīt nozarei izvairīties no aizsargājamām teritorijām, galvenajām bioloģiskās daudzveidības teritorijām un citām īpaši jutīgām un vērtīgām dabas teritorijām.
- Piemērot stingrus ietekmes uz vidi novērtējuma procesus un nepieciešamos standartus visiem jauniem projektiem saskaņā ar labāko praksi.
- Pieņemt aprites ekonomikas pieeju ar optimizētu energoefektivitāti, lai maksimāli palielinātu enerģijas materiālu atkārtotu izmantošanu un samazinātu pieprasījumu pēc dabas resursiem.
- Savlaicīgi integrēt bioloģiskās daudzveidības, sociālos un vides riskus atjaunojamās enerģijas plānošanā un investīciju lēmumu pieņemšanā.
- Piemērot efektīvus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, lai novērstu un samazinātu ietekmi un kompensētu jebkādu atlikušo ietekmi, lai sasniegtu neto pozitīvus rezultātus.
- Nodrošināt izejvielu izsekojamību un ņemt vērā piegādes ķēdes ietekmi uz dabu.
- Piemērot aprites pieeju, lai samazinātu primāro materiālu izmantošanu un maksimāli palielinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
- Pastiprināt korporatīvo informācijas atklāšanu un ziņošanu par bioloģisko daudzveidību, ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi.
“CLEANaction: Pārejai uz atjaunojamo enerģiju jāaizsargā daba” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “CLEANaction: Pārejai uz atjaunojamo enerģiju jāaizsargā daba" saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.