Šonedēļ Baku (Azerbadžainā) sākas ikgadējā ANO Klimata konference COP29, kurā valdības tiekas, lai vienotos par politiku, kā ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos un pielāgoties klimata pārmaiņu radītajai ietekmei. Jauni temperatūras rekordi un biežāki ekstremāli laikapstākļi smagi skar gan cilvēkus, gan ekosistēmas, un vēl nekad nav bijusi tik liela nepieciešamība pēc steidzamiem un efektīviem pasākumiem. Pēc iespējas ātrāk ir jāatsakās no fosilā kurināmā, globāli jāpārveido pārtikas sistēmas un jāaptur dabas izzušana.

COP29 notiek izšķirošā brīdī, jo nākamajos divpadsmit mēnešos valstīm ir jāiesniedz jauni nacionālie klimata plāni – nacionāli noteiktie ieguldījumi (NDC). Plānu vēriens ir būtisks, jo noteiks turpmāko piecu gadu klimata pārmaiņu ierobežošanas tempu. Ja līdz 2030. gadam katru gadu netiks veiktas vērienīgas pārmaiņas, var kļūt neiespējami ierobežot globālo sasilšanu 1,5° C robežās.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzsver: “Klimata pārmaiņu ietekmi mēs aizvien intensīvāk izjūtam ikdienā, un tā rada būtiskas ietekmes uz sociālajiem, ekonomikas un dabas procesiem. COP29 ir jāiezīmē steidzamu un pārveidojošu pārmaiņu sākums. Gan politikas plānošanas dokumentiem un likumdošanai, gan mērķtiecīgam finanšu atbalstam, kā arī zinātnes un izglītības attīstības vektoriem ir jāpalīdz mazināt klimata krīzes ietekmes nepieciešamajā mērogā un ātrumā. Mēs nevaram atļauties vilcināties un atlikt būtiskus soļus klimata pārmaiņu ierobežošanai.”

Lai sistēmiskas pārmaiņas un to sniegtie ieguvumi cilvēkiem un dabai kļūtu par realitāti, ir būtiski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai. COP29 sanāksmē valstis apspriedīsies par jaunām klimata pārmaiņu finansēšanas ambīcijām – jaunu kopīgu kvantitatīvi nosakāmo mērķi (New Collective Quantifiable Goal). Lai panāktu veiksmīgu rezultātu, valstīm ir jānodrošina, ka šis jaunais mērķis atbilst jaunattīstības valstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas, pielāgošanās un nodarīto zaudējumu segšanas vajadzībām.

Globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5° C globālās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 43 %, līdz 2035. gadam – par 60 % un līdz 2050. gadam jāsamazina līdz nullei. WWF sagatavotajā NDCsWeWant Checklist ir iekļauti svarīgi elementi, kas valstīm būtu jāiekļauj, izstrādājot jaunus nacionālos klimata plānus, kuri ir saskaņoti ar šiem mērķiem.

COP29 jātiecas nostiprināt dabas nozīmi klimata pārmaiņu jomā. Klimata un dabas krīze ir nesaraujami saistītas. Nesen pieņemtajos COP lēmumos klimata jomā valstis arvien vairāk atzīst dabas un dabā balstītu risinājumu nozīmi klimata pārmaiņu seku novēršanā. Tagad valstīm šis apgalvojums ir jāpārvērš rīcībā – jāintegrē dabas jautājumi nacionālo klimata rīcības un pielāgošanās plānu izstrādē un īstenošanā.

WWF aicina ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) izstrādāt jaunu klimata un dabas darba programmu, lai īstenotu COP28 noslēguma ieteikumus par dabu, veicinātu sinerģiju starp valstu klimata un bioloģiskās daudzveidības plāniem un integrētu dabā balstītus risinājumus un ekosistēmās balstītas pieejas.
Pilns vēlamo būtiskāko rezultātu saraksts, kas jāsasniedz Baku, ir pieejams WWF sagatavotajā COP29  dokumentā.