Akmeņplekste jeb āte | WWF Latvia

Akmeņplekste jeb āte



 rel=
Āte
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF-Canon

Lat. Scophthalmus maximus
Eng. Turbot

 

Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās
gultnēs 20–80 m dziļumā. To barību galvenokārt veido zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Šīs zivis galvenokārt zvejo ar tīkliem, bet tās tiek nozvejotas arī kā piezveja, zvejojot citas grunts zivis ar traļiem, rāmju traļiem un rinķvadiem. Baltijas jūrā akmeņplekste minimālais nozvejas garums ir 30 cm.


ZVEJAS VEIDI

Gan Baltijas jūrā, gan Ziemeļjūrā akmeņplekstes visbiežāk tiek zvejotas ar lielacu tīkliem. Zvejojot ar traļiem, tās tiek notvertas galvenokārt kā piezveja citu grunts zivju zvejā. Šīs sugas zivis tiek audzētas arī zivsaimniecībās.

 

REKOMENDĀCIJA
Droši lietojiet uzturā āti, kas ir audzēta recirkulācijas sistēmās Nīderlandē. 

REKOMENDĀCIJA

Padomājiet pirms iegādājaties ātes, kas ir audzētas un nozvejotas ar tīkliem Ziemeļjūrā. Pārāk intensīvas zvejas un nepietiekami efektīvas resursu pārvaldības dēļ, šīs sugas zivis ieteicams ēst pēc iespējas retāk.

REKOMENDĀCIJA

Izvairieties iegādāties akmeņplekstes, neatkarīgi no zvejas veida un vietas.