Jūrasvelns | WWF Latvia

Jūrasvelns



 rel=
Makšķerniekzivs (Lophius piscatorius) uz akmens, Saltstraumena, Bodo, Norvēģija, 2008.gada oktobris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF

Jūrasvelns jeb makšķerniekzivs

Lat. Lophius piscatorius
Eng. Angler fish
 
Jūrasvelns ir uz grunts dzīvojoša zivs, kas var sasniegt pat 2 metru garumu. Jūrasvelna pirmie trīs muguras spuras stari pārveidojušies par savdabīgu „makšķeri“, ar kuras palīdzību tas pievilina ēsmu, galvenokārt, zivis un vēžveidīgos. Jūrasvelns sastopams visā Atlantijas okeānā, Vidusjūrā, Melnajā jūrā un pie Āfrikas rietumkrasta. Ziemeļos tie sastopami galvenokārt Skagerakā un Kategatā. Jūrasvelnus galvenokārt zvejo ar traļiem, stāvvadiem un āķu jedām, bet tie tiek nozvejoti arī kā piezveja citu zivju un krabju traļos.
 

IZPLATĪBA

Jūrasvelns ir izplatīts visās Atlantijas okeāna piekrastēs, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Arī Baltijas jūras dienvidrietumu daļā – Skageraka, Kategata un Ēresunda jūras šaurumos.

Jūrasvelnus galvenokārt zvejo ar traļiem, stāvvadiem un āķu jedām, bet tie tiek nozvejoti arī kā piezveja citu zivju un krabju traļos.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Pagaidām ziņas par jūrasvelnu resursiem un to ģeogrāfisko izplatību ir ierobežotas. Platās ķermeņa formas dēļ bieži tiek nozvejoti pārāk jauni jūrasvelni, kas vēl nav paspējuši sasniegt dzimumgatavību.
 

REKOMENDĀCIJA

Padomājiet pirms iegādājaties šīs sugas zivis, kas nozvejotas pie Islandes vai ar tīkliem Ķeltu jūrā.


REKOMENDĀCIJA

Jūrasvelni aug lēni un dzimumgatavību sasniedz diezgan vēlu, tāpēc uz zvejniecības ietekmi to populācija reaģē īpaši jutīgi. Ieteicams atteikties no šīs zivs iegādes, un tās vietā izvēlēties vairāk izpētītu sugu zivis, kuru resursi ir daudz bagātīgāki.

 
	© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF
Lophius piscatorius
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF