Tunzivis | WWF Latvia

Tunzivis



 rel=
Klusā okeāna Zilspuru tunzivs (Thunnus thynnus) , Meksika.
© naturepl.com / Visuals Unlimited / WWF

Tunzivis un tai radniecīgas sugas

Lat. Thunnus spp.
Eng. Tuna

Lielākajai daļai dažādo tunzivju sugu ir līdzīgs dzīvesveids – tās ir ātri peldošas, plēsīgas zivis, kas uzturas atklātos ūdeņos. Atšķirībā no citām zivju sugām, tunzivis spēj nodrošināt, ka to ķermeņa serdes temperatūra ir augstāka kā apkārtējās vides temperatūra. Šī spēja ļauj tunčiem peldēt ātrāk kā citām zivīm, peldot tērēt mazāk enerģijas un efektīvi pielāgoties plašām ārējās vides temperatūras svārstībām. Tunzivis ir sastopamas praktiski visās pasaules jūrās, izņemot Arktisko okeānu un Antarktīdu.

Unikālo garšas īpašību dēļ tunzivju gaļa ir ļoti pieprasīta visā pasaulē, visvairāk nozvejo svītrainos tunčus, dzeltenspuras tunčus, lielacu tunčus. Daudzas tunzivju sugas ir pārzvejotas, to zvejai ir raksturīga jūras putnu, haizivju, jūras bruņurupuču un jūras zīdītāju, kā arī nepieaugušu tunzivju, piezveja.

ĒDIET UZ VESELĪBU!

Pērciet tādu tunzivi, kas audzeta saskaņā ar ASC sertifikātu vai iegūta savvaļā saskaņā ar MSC sertifikātu.

Pērciet: 
dzeltenspuru tunzivi, ja tā zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Klusajā okeānā, pie Filipīnām vai Indonēzijas.
svītraino tunzivi, ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Klusajā vai Indijas okeānā. Ja iegūta saskaņā ar MSC sertifikātu.
garastes tunzivi, ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Klusā okeāna rietumcentrālajā daļā.
baltspuru/garspuruja zvejota velcējot Klusajā okeānā vai Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Ja iegūta āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām  Klusajā okeānā. Ja iegūta saskaņā ar MSC sertifikātu.

UZMANĪGI!

Padomājiet pirms iegādājaties:
dzeltenspuru tunzivi, ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Indijas vai Atlantijas okeānā. Ja nozvejota ar riņķvadu Klusajā vai Indijas okeānā.
svītrainā tunzivs, ja zvejota ar riņķvadiem. Ja iegūta āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Atlantijas okeānā.
garastes tunzivi, ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Andamanu jūrā, pie Taizemes, Indijas okeānā.
baltspuru/garspuru tunzivi, ja zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Indijas okeānā vai Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Ja nozvejota ar pelaģisko trali Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. 

NEĒDIET!

Nepērciet:
dzeltenspuru tunzivi, ja zvejota ar tīkliem vai āķu jedām neatkarīgi no zvejas vietas. Ja nozvejota ar riņķvadiem Klusajā okeānā.
svītrainā tunzivs, ja zvejota ar tīkliem Indijas vai Klusajā okeānā vai zvejota ar riņķvadiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Klusā okeānā. Ja zvejota ar āķu jedām Klusā okeāna austrumu daļā.
garastes tunzivi, kas zvejota ar tīkliem vai riņķvadiem Klusajā un Indijas okeānā.   
baltspuru/garspuru tunzivi, zvejota ar āķu jedām neatkarīgi no zvejas vietas. Ja zvejota ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu centrālajā daļā.  

Vai zināt, ka...

Dažādas tunzivs sugas ir izplatītas Atlantijas okeānā, Vidusjūrā, kā arī Indijas un Klusajā okeānā.

Zilā tunzivs

Lat. Thunnus thynnus (Atlantijas okeāna zilais tuncis), Thunnus orientalis (Klusā okeāna zilais tuncis), Thunnus maccoyii (Dienvidu okeāna zilais tuncis)
Eng. Atlantic bluefin tuna, Pacific bluefin tuna, Southern bluefin tuna

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro.

Sakarā ar milzīgo pieprasījumu zilā tunzivs ir kļuvusi neaizsargāta pret pārāk lielu nozveju. Zivsaimniecību pārvaldība nav pietiekami efektīva un zilās tunzivis tiek regulāri pārzvejotas.
Klusā okeāna zilās tunzivs vaislinieku skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies par vairāk kā 90% un to populācijas apmērs šobrīd ir 3 - 4%  no vēsturiskā. Savukārt Atlantijas okeāna zilās tunzivs populācija pēdējo četrdesmit gadu laikā ir samazinājusies par vismaz 60% un pašlaik suga IUCN Sarkanajā sarakstā ierindota kā „apdraudēta”. Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks turpināts samazināt nozvejas limitus. Šīs sugas aizsardzības statuss ir vienlīdzīgs pandām un tīģeriem. Tikmēr Dienvidu zilās tunzivs pieaugušo zivju populācija samazinājusies tādos apmēros, ka tā ieguvusi „kritiski apdraudētas” sugas statusu.

Valstis, kas zvejo zilās tunzivis arvien stingrāk regulē to ieguvi. Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.
 
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF-Canon
Zilā tunzivs
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF-Canon

REKOMENDĀCIJA

Padomājiet pirms iegādājaties zilo tunzivi, ja tā zvejota āķu zvejā ar makšķeri vai āķu zvejā ar rokām Atlantijas okeāna rietumdaļā vai Vidusjūrā.

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet zilo tunzivi, ka ta zvejota ar āķu jedām Indijas okeānā, Atlantijas okeānā vai Vidusjūrā. Ja zvejota Klusajā okeānā vai ar riņķvadu Vidusjūrā.