Vilkzivs | WWF Latvia

Vilkzivs



 rel=
Atlantijas vilkzivs (Anarhichas lupus) in Atlantijas okeāns, Sv. Margaretas līcis, Kanāda.
© Gilbert Van Ryckevorsel / WWF-Canada
Lat. Anarhichas lupus, Anarhichas spp
Eng. Wolffish

Vilkzivs ir lēni augoša, vienatnē dzīvojoša zivs, kas uzturas uz smilšainām vai mālainām, akmeņainām gruntīm 10–500 m dziļumā. Vilkzivs var izaugt līdz 125 cm garumam un svērt vairāk par 25 kg. Tās nobriest sestajā – septītajā dzīves gadā, kad ir sasniegušas 60 cm garumu un 1–3 kg svaru. Tās zvejo ar riņķvadiem un ar āķiem vai noķer kā piezveju, zvejojot ar traļiem citas zivis.
 
Šai zivij ir ļoti stipri žokļu muskuļi, ar kuru palīdzību tā spēj sadrupināt krabju un jūras ežu čaulu. Vilkzivs ūdenī, tāpat kā vilks uz sauszemes, tiek uzskatīta par jūras gultnes sanitāru, jo pārtiek galvenokārt no novājējušiem jūras bezmugurkaulniekiem.
 

IZPLATĪBA

Visvairāk sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastēs.

ZVEJAS VEIDI

Vilkzivis tiek zvejotas ar traļiem, āķu jedām un to zvejai pielāgotām makšķerēm.
 

RESURSU STĀVOKLIS

Lielākajā areāla daļā novērojama vilkzivju resursu samazināšanās, kas galvenokārt saistāma ar pārzveju un dzīvotņu iznīcināšanu.
 
 

REKOMENDĀCIJA

Rūpīgi padomājiet, pirms iegādājaties vilkzivi, kas nozvejota pie Islandes.

REKOMENDĀCIJA

Neiegādājieties vilkzivis, jo to resursi uz zvejas ietekmi reaģē jutīgi.

Vai zināt, ka...

 
	© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF
Vilkzivis ir viegli pārzvejot, jo zivis dzīvo salīdzinoši ilgi un dzimumgatavību sasniedz vēlu.
 
	© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF-Canon
Vilkzivs
© Scandinavian Fishing Yearbook / WWF-Canon