Zvejas metodes | WWF Latvia

Zvejas metodes



 rel=
Bottom longlining. Heavy fishing-line that is anchored to the seafloor with a string of baited hooks that float up from the ocean bottom. Groundfish species such as cod, halibut, and haddock are the target species, but bycatch includes non-target groundfish species, sharks, cold-water corals, and seabirds.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Cena, ko nākas maksāt, ja izvēlātās zvejas metodes nav saudzīgas, ir augsta – zivju krājumi samazinās, ir liela piezveja, tiek degradēta jūras vide un nereti ātrāk vai vēlāk ekonomiski cieš arī zvejnieki.

Šobrīd izmantotās zvejniecības metodes galvenokārt ir intensīvas. Ir ļoti maz tādu zvejas veidu, kurus var pielietot, nedomājot par to ietekmi uz vidi.

Šeit uzskaitītas dažas no svarīgākajām/ nozīmīgākajām zvejas metodēm.

Jo mazāki tīklu acs linumi un smagāka zvejas tehnika, jo lielāka ir zvejas ietekme uz zivju krājumiem un jūras vidi.

Traļi

 
© © Peter Diamond / WWF-Canada
Fishing gear: Trawling. Large cone-shaped net that is kept open by two heavy doors as it is towed across the seafloor or through the water column. Groundfish species such as cod, pollock, and shrimp, are the target species, but bycatch includes non-target groundfish species such as Atlantic wolfish, target species juveniles, and invertebrates.
© © Peter Diamond / WWF-Canada
Traļi, vadi un dragas
Tie ir aktīva veida zvejas rīki, ko velk kuģis.

Pelaģiskais tralis (midwater otter trawl) ir aktīvs piltuvveida tīkla zvejas rīks, kas noslēdzas ar āmi un paredzēts pelaģisko zivju zvejošanai. Trali velk viens vai divi (dvīņu tralis) zvejas kuģi un tā horizontālo atvērumu nodrošina traļa durvis. Traļa vertikālo atvērumu nodrošina bojas.

Grunts tralis (bottom otter trawl) ir aktīvs piltuvveida zvejas rīks, kas noslēdzas ar āmi un kas parasti veidots no vairākiem paneļiem un paredzēts piegrunts vai uz grunts mītošu zivju zvejošanai. Parasti to velk viens zvejas kuģis. Traļa horizontālo atveri nodrošina traļa durvis. Grunts traļa vertikālo atvērumu nodrošina bojas augšējā paneļa priekšpuse, kas ir, salīdzinot ar apakšējo paneli, pagarināta, lai izvairītos no zivju izbēgšanas uz augšu. Savukārt apakšējā paneļa priekšējā malā atkarībā no grunts tipa var būt aprīkota ar smagumiem, kas nodrošina saskari ar grunti vai akmeņus pārlecošiem ruļļiem (rock hopper). Traļa sānu paneļi ir pagarināti, veidojot spārnus. Zvejojot ar grunts traļiem, var būt liela ietekme uz vidi un tie var nodarīt ievērojamu kaitējumu jūras grunts biotopiem.

Velkamais vads vai “Dāņu vads” (Danish seine) - ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Šis zvejas rīks, kas ir izgatavots no linuma un pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs grunts tralim, sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja).

Rāmju tralis

 
© Jürgen Matijevic, Andreas Eistert / WWF
Rāmju tralis
© Jürgen Matijevic, Andreas Eistert / WWF
Rāmja tralis (beam trawl) ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošinatērauda vai koka stienis (rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru aktīvi velk pa grunti. 

Žaunu tīkls

 
© Peter Diamond / WWF-Canada
Gillnetting. Large, translucent curtains of netting suspended at any depth or anchored to the seafloor. Fish swimming into them are caught by their gills or fins. Groundfish species such as cod and pelagic (open water) species such as mackerel are the target species, but bycatch includes sea turtles, marine mammals, non-target groundfish species, and crabs.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Žaunu tīkli (gillnets). Ir tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes. Ar to nozvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas ieķeras linuma acīs, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts. Šo rīku izmanto daudzu pārtikā lietojamo zivju zvejošanai. Linuma acu izmērs ļauj izvairīties no pārāk mazu, jaunu vai pārāk lielu zivju noķeršanas. Tomēr, neraugoties uz savu selektivitāti, šis aprīkojums tomēr var izraisīt neplānotu piezveju, piemēram, roņus, delfīnus un nirstošos jūras putnus, kas sapinas tīklos. Otra liela problēma ir t.s. „spoku tīkli” - zvejniekiem pazudušie zvejas tīkli, kas paliek ūdenī un turpina ķert zivis. No sintētiskajām šķiedrām gatavotie tīkli ūdenī nesadalās un var tajā atrasties vēl ļoti ilgu laiku.

Riņķvads

 
© Peter Diamond / WWF-Canada
Purse seines. Large net used to surround and enclose target species. Herring, capelin, and salmon are the target species, but bycatch includes non-target fish species, sea turtles, and marine mammals, particularly dolphins.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Riņķvads (purse seine) ir lielākais no zvejas tīklu rīkiem. Riņķvads ir liels tīkls, ko apvelk ap zivju baru, pēc tam tīklu apakšmalā savelk kopā un ar iekšā noķertajām zivīm tas tiek izcelts no ūdens. Riņķvadu izmanto tunzivju, siļķu, brētliņu un makreļu zvejā. 

Dragas

 
© Peter Diamond / WWF-Canada
Dredging. A large metal frame with an attached chain-mesh net or bag that is dragged along the seafloor, often digging deep into the seabed. Bottom-dwelling or burrowing invertebrate species are the target species, but bycatch includes groundfish species, sponges, aquatic vegetation, and non-target shellfish species.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Draga (dredges) ir zvejas rīks, kurus aktīvi velk vai nu ar kuģa galvenā dzinēja jaudu (kuģa draga), vai ar motorizētu vinču no noenkurota kuģa (mehanizēta draga), lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus. Tie sastāv no linuma maisa vai metāla groza, kas piestiprināts pie stingra dažādas formas un lieluma rāmja vai stieņa, kura apakšējā daļā var būt noapaļots, noasināts vai zobains skrāpis, un kas var būt aprīkots ar sliecēm un gremdējošām plāksnēm. Draga nodara lielus postījumus jūras gruntij, jo to burtiski uzar.

Jedas

 
© Peter Diamond / WWF-Canada
Pelagic longlining. Heavy fishing line containing baited hooks in succession set in the upper water column. Large pelagic (open water) fish species such as tuna and swordfish are the target species, but bycatch includes seabirds, sea turtles, sharks, and small marine mammals.
© Peter Diamond / WWF-Canada
Āķu jeda (longline). Pie auklas piestiprināti āķi ar ēsmu, apmēram 1 – 3 m attālumā viens no otra. Jedas kopējais garums var būt no dažiem simtiem metru piekrastes zvejā līdz vairāk kā piecām jūdzēm liela mēroga, mehanizētā zivju zvejā. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos.

Murdi un slazdi

Šie ir pasīvi zvejas rīki un tos novieto seklā ūdenī uz grunts, un tajos kā piezveja iekļūst arī citas zivis un ūdensdzīvnieki.

Zivju murdi (trap nets un fyke nets). Stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, spārniem, aploka un viena vai diviem iecirkņiem ar āmi Mazāka izmēra murdus bieži vien kopā saliek vairākus murdus, izveidojot garāku murdu ķēdi.

Krātiņi (cages) ir cilindra vai taisnstūra formas būri, ko izmanto vēžu, omāru un krabju zvejošanai.

Driftertīkli

Driftertīkli (driftnets) ir tīkli, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur ar pludiņiem un kas kustas līdz ar straumi uz priekšu. Šie tīkli var būt pat vairākus kilometrus gari. Driftertīklus izmanto siļķu, lašu un makreļu zvejā atklātā jūrā/okeānā, bet Baltijas jūrā šie tīkli ir aizliegti kopš 2008. gada.