The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
GADA LAUKSAIMNIEKS BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ
© Anu Suonu
Risinājumi, kā mazināt galveno piesārņojuma avotu ietekmi uz ūdenstilpēm, tiek meklēti, un pēdējo gadu laikā ir panākti ievērojami uzlabojumi, piemēram, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rūpniecisko notekūdeņu apsaimniekošanu. Tomēr lauksaimniecība joprojām ir galvenais barības vielu piesārņojuma avots, kas Baltijas jūrā veicina eitrofikāciju. Un Latvijā ir lauksaimnieki, kas mazina savu ietekmi uz Baltijas jūru.
Konkurss lauksaimniekiem, kas domā plašāk
Baltijas jūras eitrofikācija turpinās jau vairākus gadu desmitus. Balstoties uz zinātnieku pētījumiem, hipoksijas (bezskābekļa) līmenis piekrastes ūdeņos patlaban ir augstākais 1500 gadu laikā. Baltijas jūra ir daļēji slēgta iekšzemes jūra, šī iemesla dēļ tā ir īpaši jūtīga pret barības vielu noplūdes sekām. Fosfora un slāpekļa noplūdes noved pie nopietniem ekosistēmu traucējumiem, tai skaitā plašas aļģu ziedēšanas, skābekļa trūkuma dziļajos ūdeņos, kā rezultātā veidojas arvien plašāki apgabali bez skābekļa jeb tā saucamās "mirušās zonas”.
Daudzi lauksaimnieki ir gatavi izdarīt vairāk, lai saglabātu apkārtējo vidi. Konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” finālisti saimniekojuši tā, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos. Īstenojot šo konkursu, mūsu mērķis ir izcelt lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt labās prakses visā reģionā.
Daudzi lauksaimnieki ir gatavi izdarīt vairāk, lai saglabātu apkārtējo vidi. Konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” finālisti saimniekojuši tā, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos. Īstenojot šo konkursu, mūsu mērķis ir izcelt lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt labās prakses visā reģionā.
Latvijas finālisti un uzvarētāji
2020/2021
Uzvarētājs: Sauli Banders no SomijasLatvijas finālists: Aldis Ločmelis - Z/S "Kotiņi"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2019
Uzvarētāji: Kristian un Maria Lundgaard-Karlshøj no DānijasLatvijas finālists: Rihards Kadirovs - Z/S "Jaunozoli"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2018
Uzvarētāji: Krzysztof Kowalski no PolijasLatvijas finālists: Andris Kalniņš - Z/S "Ozoli"
Ar ko šī saimniecība īpaša?
2015
Uzvarētāji: Markus Eerola un Minna Sakki-Eerola no SomijasLatvijas finālists: Juris Sprukulis - Z/S "Vecsiljāņi"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2014
Uzvarētāji: Juris un Vija Cīruļi - Z/S "Mežacīruļi"Latvijas finālisti: Juris un Vija Cīruļi - Z/S "Mežacīruļi"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2013
Uzvarētājs: Juhans Sargavs no IgaunijasLatvijas finālists: Arnis Burmistris – Z/S "Vilciņi 1"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2011
Uzvarētājs: Marians Raks no PolijasLatvijas finālists: SIA "Ulbroka"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2010
Uzvarētāji: Li Eriksoni no ZviedrijasLatvijas finālisti: Valtenbergu ģimene - "Z/S Valti"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
2009
Uzvarētāji: Katarīna Vapola un Jirki Ankelo no SomijasLatvijas finālists: Guntars Dolmanis - Z/S "Lielkrūzes"
Ar ko šī saimniecība ir īpaša?
Latvijas finālisti un konkursa uzvarētāji
Labas lauksaimniecības piemēri 2010 (eng)
PDF
Labas lauksaimniecības piemēri 2011 (eng)
PDF
Labas lauksaimniecības piemēri 2013 (eng)
PDF
Labas lauksaimniecības piemēri 2014 (eng)
PDF
Labas lauksaimniecības piemēri 2015 (eng)
PDF
WWF "Gada labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" 2018.gada uzvarētāji (EN)
PDF
WWF "Gada labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" 2019.gada uzvarētāji (EN)
PDF
PAR KONKURSU
WWF konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” pirmo reizi tika rīkots 2009. gadā ar mērķi iedvesmot zemniekus un lēmumu pieņēmējus veikt pozitīvas pārmaiņas lauksaimniecības nozarē. Konkursa kārtībā žūrija no Baltijas jūras sateces baseina 11 valstīm (ieskaitot Ukrainu un Baltkrieviju) izraugās vienu nacionālo uzvarētāju. Visi uzvarētāji saņem sertifikātu un naudas balvu - 1000 eiro. Dalībvalstu finālisti kļūst par kandidātiem reģionālajam konkursam. Starptautiska žūrija nosaka reģiona uzvarētāju, kuram tiek piešķirts Baltijas jūras reģiona lauksaimnieka tituls un 10 000 eiro naudas balva.
Šie 11 žūrijas atlasītie uzvarētāji darbojas kā ilgtspējīgas lauksaimniecības vēstnieki. Katram no viņiem ir savs īpašs stāsts par videi draudzīgas lauksaimniecības risinājumiem un viņu darba rezultātiem.
Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Šie 11 žūrijas atlasītie uzvarētāji darbojas kā ilgtspējīgas lauksaimniecības vēstnieki. Katram no viņiem ir savs īpašs stāsts par videi draudzīgas lauksaimniecības risinājumiem un viņu darba rezultātiem.
Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.