Saglabāt augu segumu visu gadu. Lauksaimniecības zemēs visaugstākais erozijas līmenis notiek kultūraugu sistēmās, kur augsne ilgstoši tiek atstāta tukša. Uzturot augu segumu visu gadu, tas aizsargā augsni no erozijas un samazina fosfora daudzumu, piesaistot to augsnes daļiņām. Organiskās vielas paliek zemē, uzlabojot augsnes struktūru un mikrobioloģisko aktivitāti.

Aizsargāt augsnes struktūru . Augsnes sablīvēšanās nelabvēlīgi ietekmē tās gaisa ietilpību, caurlaidību un ūdens saglabāšanu. Palēninās sakņu attīstība un bioloģiskā aktivitāte, kas noved pie zemākām ražām. Augu sekas dažādošana, izmantojot vieglāku tehniku, un augsnes apstrāde sausos apstākļos var palīdzēt novērst sablīvēšanos.

Izmantot uztvērēj-augus un starpkultūras. Šādi augi tiek sēti, lai izmantotu tās barības vielas, kuras palikušas zemē pēc galvenajām kultūrām un kuras izdalās no augsnes pēc ražas novākšanas. Tos var sēt kopā ar galveno kultūru vai pēc ražas novākšanas, iestrādājot augsnē vai arī izmantojot kā augu segumu ziemā. Tādējādi organiskās vielas saglabājas augsnē, samazinās slāpekļa noplūde, absorbējot to un vēlāk atbrīvojot nākamo kultūru vajadzībām.

Pievienot augsnei organiskās vielas. Jo vairāk organisko vielu augsnē, jo tā ir veselīgāka un ražīgāka. Bez tam oglekļa aizturēšana zemē palīdz samazināt klimata izmaiņas. Audzēt uztvērēj-augus vai starpkultūras,  pievienot sausus kūtsmēslu vai kompostu  - tie ir veidi, kā iestrādāt augsnē vairāk organisko vielu.

Uzturēt buferjoslas. Daudzgadīgo augu buferjoslas gar grāvjiem, upēm un ezeriem samazina gan augsnes eroziju, gan barības vielu un augu aizsardzības līdzekļu noplūdi ūdenstilpnēs. Tas ir īpaši noderīgi laukos, kur ir nosliece uz eroziju vai plūdiem. Uzturot zālājus un veģetāciju piekrastes zonās, palielinās bioloģiskā sugu  daudzveidība

Izveidot mitrājus. Īpaši veidoti mitrāji novirza barības vielu notplūdi no apkārtējiem laukiem to satecē, absorbējot barības vielas un uzglabājot tās biomasā un nogulsnēs. Tomēr efektīva šo vielu aizturēšana iespējama tikai tad, ja mitrāji ir pareizi izveidoti un pietiekami lieli, kā arī tiek regulāri tīrīti. Mitrāji var novērst plūdus stipra lietus laikā, uzglabāt ūdeni un palielināt bioloģisko daudzveidību, piemēram, veidojot jaunas putnu dzīvotnes.

Efektīva ūdens resursu izmantošana. Pārdomāta ūdens apsaimniekošana palīdz nodrošināt labu ražu, barības vielu līdzsvaru un ūdens aizsardzību. Tādi pasākumi, kā kontrolēta drenāža, divpakāpju meliorācijas grāvju izveidošana, palieņu pļavu saglabāšana, dabīgo  gultņu atjaunošana un ūdens uzkrāšana irigācijai, nodrošina augsnes daļiņu un organisko vielu izgulsnēšanos ūdenstilpnēs, palēnina ūdens plūsmas ātrumu un palielina tās izkliedi. Šo efektu pastiprina veģetācja, vienlaikus samazinot krastu eroziju.

Pielietojiet sabalansētu mēslošanu. Sabalansēta mēslošana ir lielisks risinājums dažādu kultūru augšanas veicināšanai, kā arī saimniecības resursu efektīva izmantošana. Augsnes analīzes sniedz informāciju par to, kas tai nepieciešams. Mēslošana jāplāno atbilstoši augu vajadzībām, zemes potenciālam un fosfora apjomam lauka augsnē. Barības vielu līdzsvara aprēķini palīdz zemiekiem novērtēt, cik efektīva ir viņu esošā mēslojuma lietošana. Ja šādi dati  tiek apkopoti vairāku gadu garumā, tie sniedz vērtīgu pārskatu par mēslojuma izmantošanu un palīdz veikt nozīmīgus uzlabojumus.

Mēslošana pareizajā laikā. Ja mēslojumu iestrādā zemē nepareizā laikā vai nepareizos apstākļos, barības vielu noplūdes risks ievērojami palielinās. Kūtsmēsli un biogāzes digestāts, līdzīgi minerālmēsliem, jāiestrādā augsnē pavasarī un vasaras sākumā, kad augošās kultūras uzņem barības vielas. Atbilstošas noliktavas un izkliedēšanas precizitāte ir nozīmīgi faktori, kas arī jāņem vērā. 

Izmantot rūpīgas kūtsmēslu iestrādes metodes. Izkliedējot kūtsmēslus uz lauka, slāpeklis un fosfors izgaro gaisā un ieplūst ūdenī. Šīs emisijas veicina ūdenstilpju eitrofikāciju, paskābināšanos un var kaitēt cilvēku veselībai. Risku var samazināt, izmantojot tiešās iestrādes, iesmidzināšanas vai vircas paskābināšanas paņēmienus. Tādējādi barības vielas  mazāk ieskalojas virszemes ūdeņos, paliekot augsnes virsējā daļā. 


Kūtsmēslu izmantošana zemkopībā. Kūtsmēsli vai no tiem iegūti mēslošanas līdzekļi saimniecībās var aizstāt minerālmēslus. Turklāt tie palielina un uzlabo organisko vielu saturu lauksaimniecības zemēs, līdz ar to paaugstinot oglekļa uzkrāšanos augsnē.

Precīzā augkopība. Katram laukam ir dažādi auglības līmeņi, līdz ar to arī dažāda ražība. Vienveidīga mēslošana var izraisīt to, ka daļa lauka iegūst pārāk daudz mēslojuma, bet otra - pārāk maz. Veicot analīzes dažādās lauka daļās, var pielāgot mēslojuma daudzumu un veidu konkrētās vietas apstākļiem un vajadzībām. Izmantojot atbilstošas iekārtas un metodes, minerālvielas tiek iestrādātas augsnē tieši tik, cik nepieciešams konkrētajā vietā. Tādējādi samazinās resursu izmantošana un nolietojums. Šādai saimniekošanai ir liels potenciāls palielināt minerālvielu lietošanas efektivitāti un samazināt to ietekmi uz vidi