Aktivitātes gan jūrā, gan uz sauszemes ietekmē ne tikai zivju resursus un Baltijas jūras ekosistēmu, bet arī mūsu un nākamo paaudžu labklājību.

Pieņemot zivju nozvejas lēmumus, kas pārsniedz zinātnieku rekomendācijas, zvejas rīku izmantošana, kas samazina nevēlamu sugu piezveju, un liels daudzums zvejas kuģu ar nepietiekamiem kontroles mehānismiem atstāj ietekmi gan uz jūras resursiem un ekosistēmām, gan vietājām kopienām. Tikai strādājot kopā ar zvejniekiem, valdībām, reģionālajām padomēm, nozares un uzņēmumu pārstāvjiem mēs varam mainīt līdzšinējo situāciju un atbalstīt ilgtspējīgas nozares prakses, un veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu.

Ir notikušas būtiskas izmaiņas Baltijas jūras zivju populācijās, izraisot ķēdes reakciju visā Baltijas jūras ekosistēmā un veicinot izmaiņas ne tikai barības ķēdē, bet arī atstājot ilgtermiņa ietekmi, piemēram, izraisot eitrofikāciju jeb ūdenstilpes aizaugšanu. Pārzveja ne tikai noplicina zivju krājumus, bet arī izmaina barošanās tīkla struktūru jūrā. Plēsoņas, piemēram, roņi un jūras putni, tiek negatīvi ietekmēti, kad zivju populācijas, kuras ir to ikdienas maltīte, sāk samazināties. Tikmēr mazo zivju populācijas un jūras organismu paliek vairāk, jo dabīgo plēsēju kā mencu Baltijas jūrā paliek mazāk. Šobrīd katru gadu tiek lemts par nozvejas iespējām komerciāli nozīmīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā. Ņemot vērā, ka vēsturiski noteiktās nozvejas kvotas ir bijušas augstākas nekā zivju populāciju spēja atjaunoties, rezultātā zivju populācijas ir samazinājušās. Pārzveju izraisa arī piezveja un nelikumīga zveja.

Viens no risinājumiem, lai uzlabotu zivju populāciju stāvokli Baltijas jūrā, ir pārtraukt pārzveju un ieviest ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un samazināt kaitīgu zvejas metožu ietekmi uz vidi.

Baltijas jūrā ir četras galvenās zivju sugas – menca, lasis, siļķe un brētliņa – kuras pārvalda Eiropas Savienības Kopējā Zivsaimniecības politika jeb KZP. Mēs iestājamies par šo sugu ilgtermiņa pārvaldības plāniem, kas ietver sevī katras sugas pārvaldības vadlīnijas ar adekvātiem zvejas liegumiem jūras aizsargājmās teritorijās un teritorijās, kur zivis nārsto un barojas.

WWF strādā kopā ar zvejniekiem, valdībām, Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi, tirgus un nozares pārstāvjiem, lai veicinātu ilgtspējīgu un atbaldīgu zivju resursu pārvaldību un patēriņu. Baltijas jūras zvejniecību kontrolē un regulē KZP. Eiropas zivju resursi un zivsaimniecības nozare ir krīzes situācijā, kur divas trešadaļas no novērtētajiem zivju resursiem ir pārzvejoti. Neskatoties uz daudzu organizāciju (t.sk. WWF) centieniem, KZP ir lielā mērā saglabājusi tās “ierasto praksi” jeb business as usual, tādā veidā kavējot zivju resursu atjaunošanos.