Dabā ejot ētikas kodekss | WWF Latvia

What would you like to search for?

DABĀ EJOT ĒTIKAS KODEKSS

© Pasaules Dabas Fonds

Šobrīd, kad aizvien biežāk cilvēki dodas atpūtas pasākumos dabā un daba palīdz risināt veselības problēmas, mums jābūt īpaši atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam. Esam sagatavojuši Ētikas kodeksu, apvienojot deviņus rīcību virzienus, kas palīdzēs dabā gājējiem labāk izprast dažādu paradumu un uzvedības nozīmi dabas saglabāšanā.

DABĀ EJOT ĒTIKAS KODEKSS

Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei kļūst par ēnu ūdens iemītniekiem vai iespēju kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.

Tāpēc Ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti. Dabā svarīgi ir uzvesties klusu, iet pa iestaigātām takām, ugunskuru kurt tikai īpaši ierīkotās vietās, nepiesārņot ūdenstilpes ar, piemēram, kosmētiku, ko lietojam ikdienā. Mums jābūt arī atbildīgiem, vedod mājdzīvniekus pastaigā, kā arī apbrīnojot savvaļas dzīvniekus, piemēram, dabiskajās pļavās.
Kodekss vēsta arī par vienu no pamanāmākajām problēmām dabā — pieaugošo atkritumu daudzumu. Ar jau zināmu atpazīstamību guvušo saukli Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes kopā ar Dabas Aizsardzības pārvaldi aicinām ikvienu izvērtēt savus ieradumus, kas saistīti ar atkritumiem, dodoties dabā: neņemt neko lieku un iespēju robežās neizmantot mazās atkritumu urnas, tā vietā atkritumus izmest lielajās tvertēs, piemēram, stāvlaukumos vai mājās.

1. Uzvedīsimies iespējami klusu! Troksnis var izbiedēt ligzdojošos putnus un citus dzīvniekus. Jo klusāki mēs būsim, jo vairāk pamanīsim.

2. Staigāsim pa jau iestaigātām takām! No jauna iemītās takas var ietekmēt vai pat iznīcināt dzīves telpu dažādām sugām.

3. Atbildīgi izvēlēsimies vietu ugunskuram, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt un radīt postu dzīvām radībām! Ugunskuru vislabāk kurināt tam īpaši ierīkotās vietās.

4. Izmantosim atkārtoti lietojamos ūdens un pārtikas traukus. Tā mēs izvairīsimies no atkritumu radīšanas dabā.

5. Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! Savus atkritumus neslēpjam zem koka saknes, nededzinām, nenorokam. Centīsimies nepiepildīt arī atkritumu tvertnes dabā. Atkritumi pievilina dzīvniekus, un tie ir bīstami dzīvniekiem. Turklāt mazo urnu apsaimniekošana dabas objektos ir ļoti sarežģīta.

6. Lietosim iespējami maz kosmētikas pirms dodamies veldzēties ūdenstilpēs. Nelietosim ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens dzīvotni.

7. Ja nav pieejama tualete, dabisko vajadzību nokārtošanai izraksim nelielu bedrīti, ko pēcāk jāaizrok. Nenokārtosim dabiskās vajadzības tiešā ūdens tuvumā!

8. Būsim atbildīgi un ievērosim dabas parku noteikumus, kas attiecās uz mājdzīvniekiem dabā un mūsu uzvedību, sastopot savvaļas dzīvniekus. Savvaļas zirgus, govis un taurus dabiskajās pļavās nevajag barot.

9. Saredzēsim dabas vērtības un saudzēsim dzīvotnes! Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei – ēna ūdens iemītniekiem vai iespēja kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.