Dabā mēs vēlamies atpūsties. Daba mums palīdz risināt veselības problēmas. Mums jābūt atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam, dodoties dabā. Pārgājienā vai pat nelielā pastaigā mēs šķērsojam dažādas dzīvotnes, kuras nereti ir trauslas un cilvēku klātbūtnē var pasliktināties. Saredzēt un saudzēt dabas vērtības ir katra dabā gājēja pienākums. Ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti.

Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei kļūst par ēnu ūdens iemītniekiem vai iespēju kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.

Tāpēc Ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti. Dabā svarīgi ir uzvesties klusu, iet pa iestaigātām takām, ugunskuru kurt tikai īpaši ierīkotās vietās, nepiesārņot ūdenstilpes ar, piemēram, kosmētiku, ko lietojam ikdienā. Mums jābūt arī atbildīgiem, vedod mājdzīvniekus pastaigā, kā arī apbrīnojot savvaļas dzīvniekus, piemēram, dabiskajās pļavās.

Kodekss vēsta arī par vienu no pamanāmākajām problēmām dabā — pieaugošo atkritumu daudzumu. Aicinām ikvienu izvērtēt savus ieradumus, kas saistīti ar atkritumiem, dodoties dabā: neņemt neko lieku un iespēju robežās neizmantot mazās atkritumu urnas, tā vietā atkritumus izmest lielajās tvertēs, piemēram, stāvlaukumos vai mājās.