Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes | WWF Latvia

What would you like to search for?

DABĀ EJOT, KO ATNESI, TO AIZNES

© Laura Treimane

Dabas tūrisma popularitāte Latvijā aizvien pieaug, kas nozīmē, ka pieaug arī cilvēku radītā ietekme dažādos dabas objektos, tostarp aizsargājamajās teritorijās. Dabā ejot, līdzi paņemto iepakojumu un citus atkritumus aicinām iznest ārā no dabas teritorijām.

Dabas takas bez atkritumu urnām

Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa lielus naudas un cilvēku resursus zemju īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem. Pārvalde ir aprēķinājusi, ka atkritumu apsaimniekošana šajos objektos gadā izmaksā ap 15 000 eiro. Bieži dabas takās nevar piebraukt ar transportu. Turklāt atkritumiem dabā tiek klāt dzīvnieki – tie var savainoties un saindēties, un nereti iet bojā. Aicinām dabā gājējus radīt pēc iespējas mazāk pēdu, lai dabas aizsardzības speciālisti savus resursus var pilnībā novirzīt teritorijas apsaimniekošanai.

“Mūsu mērķis ir, lai cilvēki, dodoties dabā, kas ir visnotaļ pozitīvi vērtējama lieta, neko aiz sevis neatstātu. Ietekmi uz dabu rada kā jaunu taku iestaigāšana, tas, cik skaļi esam, telšu celšana un ugunskura kurināšana, kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu lietošana un arī cilvēku atkritumi,” saka Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis.

© Magda Jentgena

DABĀ EJOT ĒTIKAS KODEKSS

Dabā mēs vēlamies atpūsties. Daba mums palīdz risināt veselības problēmas. Mums jābūt atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam, dodoties dabā. Pārgājienā vai pat nelielā pastaigā mēs šķērsojam dažādas dzīvotnes, kuras nereti ir trauslas un cilvēku klātbūtnē var pasliktināties. Saredzēt un saudzēt dabas vērtības ir katra dabā gājēja pienākums. Ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti.

Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei kļūst par ēnu ūdens iemītniekiem vai iespēju kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.

Tāpēc Ētikas kodekss aicina mūs būt pēc iespējas neredzamākiem un nedzirdamākiem, apmeklējot mežus, purvus, pļavas, upes, ezerus un jūras piekrasti. Dabā svarīgi ir uzvesties klusu, iet pa iestaigātām takām, ugunskuru kurt tikai īpaši ierīkotās vietās, nepiesārņot ūdenstilpes ar, piemēram, kosmētiku, ko lietojam ikdienā. Mums jābūt arī atbildīgiem, vedod mājdzīvniekus pastaigā, kā arī apbrīnojot savvaļas dzīvniekus, piemēram, dabiskajās pļavās.

Kodekss vēsta arī par vienu no pamanāmākajām problēmām dabā — pieaugošo atkritumu daudzumu. Aicinām ikvienu izvērtēt savus ieradumus, kas saistīti ar atkritumiem, dodoties dabā: neņemt neko lieku un iespēju robežās neizmantot mazās atkritumu urnas, tā vietā atkritumus izmest lielajās tvertēs, piemēram, stāvlaukumos vai mājās.