The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Central Asia
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
LIELIE PLĒSĒJI
© Wild Wonders of Europe /Staffan Widstrand / WWF
Lūši, vilki un brūnie lāči ir piederīgi Latvijas dabai un pakāpeniski atgriežas Rietumeiropā - vietās, kur tie gadsimtiem ilgi bija izzuduši. Tas rada būtiskus jautājumus par efektīvu lielo plēsēju sugu saglabāšanu un potenciālajiem konfliktiem starp sugām, lopkopjiem, medniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm ar spēcīgu lielo plēsēju populāciju. Latvijā mīt ap 600 vilku, tikpat daudz lūšu un ap 10 lāču.
© Ola Jennersten / WWF-Sweden
LIELIE PLĒSĒJI EIROPĀ
Ir izveidota Eiropas Savienības sadarbības platforma „Cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšana”, kuras mērķis ir sekmīgi saglabāt lāčus, lūšus, vilkus un citus lielos plēsējus. WWF ir pievienojies iniciatīvai. Platformu izveidojusi Eiropas Komisija, lai veicinātu dialogu starp iesaistītajām pusēm gadījumos, kad rodas konflikti starp cilvēkiem un lielo plēsēju sugām.
Brūno lāču skaits ES ir pieaudzis par 7%, no 15800 indivīdiem 2005. gadā līdz 17000 2012. gadā, turklāt ar augstu pieaugumu atsevišķās zonās. Piemēram, Karēlijas lāču skaits ir dubultojies no 850 uz 1700 indivīdiem, savukārt Skandināvijā skaits pieaudzis no 2600 līdz 3400 lāču (1930.gadā Skandināvijā bijuši vien 130 lāči). Kantabrijas kalnos Spānijā lāču skaits pēdējās desmitgades laikā ir dubultojies (no 100 līdz 200 indivīdiem).
Lūšu skaits ES palielinājies no 8000 indivīdu 2001.gadā līdz 9000-10000 lūšu 2012.gadā (20% pieaugums). Karēlijas lūšu skaits pieaudzis no 870 līdz 2500 indivīdu un Jura kalnu lūšu populācija pieaugusi no 80 līdz 100.
Arī vilku populācija palielinās (12500 indivīdu Eiropā). Skandināvijā indivīdu skaits ir dubultojies, pēdējo desmit gadu laikā pieaugot no 150 līdz 300. Ievērojams pieaugums vērojams Vācijā un Polijā – no 19 līdz 150 indivīdiem pēdējo desmit gadu laikā. Bet, neskatoties uz pozitīvajiem skaitļiem, vēl joprojām ir apdraudētās teritorijas kā, piemēram, Spānijas dienvidi, kuros 2012. gadā atklāti vien daži vilki.
Tiņu jeb āmriju skaits pēdējo septiņu gadu laikā dubultojies (no 675 indivīdiem 2005. gadā līdz 1250 2012. gadā), ar ievērojamu skaita pieaugumu Zviedrijā un Somijā.
Brūno lāču skaits ES ir pieaudzis par 7%, no 15800 indivīdiem 2005. gadā līdz 17000 2012. gadā, turklāt ar augstu pieaugumu atsevišķās zonās. Piemēram, Karēlijas lāču skaits ir dubultojies no 850 uz 1700 indivīdiem, savukārt Skandināvijā skaits pieaudzis no 2600 līdz 3400 lāču (1930.gadā Skandināvijā bijuši vien 130 lāči). Kantabrijas kalnos Spānijā lāču skaits pēdējās desmitgades laikā ir dubultojies (no 100 līdz 200 indivīdiem).
Lūšu skaits ES palielinājies no 8000 indivīdu 2001.gadā līdz 9000-10000 lūšu 2012.gadā (20% pieaugums). Karēlijas lūšu skaits pieaudzis no 870 līdz 2500 indivīdu un Jura kalnu lūšu populācija pieaugusi no 80 līdz 100.
Arī vilku populācija palielinās (12500 indivīdu Eiropā). Skandināvijā indivīdu skaits ir dubultojies, pēdējo desmit gadu laikā pieaugot no 150 līdz 300. Ievērojams pieaugums vērojams Vācijā un Polijā – no 19 līdz 150 indivīdiem pēdējo desmit gadu laikā. Bet, neskatoties uz pozitīvajiem skaitļiem, vēl joprojām ir apdraudētās teritorijas kā, piemēram, Spānijas dienvidi, kuros 2012. gadā atklāti vien daži vilki.
Tiņu jeb āmriju skaits pēdējo septiņu gadu laikā dubultojies (no 675 indivīdiem 2005. gadā līdz 1250 2012. gadā), ar ievērojamu skaita pieaugumu Zviedrijā un Somijā.
© naturepl.com / Axel Gomille / WWF
© Tomas Hulik
© naturepl.com / Danny Green / WWF
© Ola Jennersten / WWF-Sweden