Vides ministri apsprieda nostāju attiecībā uz tiesību aktiem “Gatavi mērķrādītājam 55%” paketē, kas ir būtiski, lai ES līdz 2030. gadam samazinātu neto emisijas vismaz par 55%, tostarp par ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), Kopīgo centienu regulu (KCR) un Regulu par emisijām un oglekļa piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM), un par jaunu tiesību aktu, ar ko izveido Sociālo klimata fondu (SKF). Pieņemtās nostājas, par kurām vienojās ministri, atliktu lielu daļu centienu, kas vajadzīgi, lai izpildītu ES apņemšanos panākt klimatneitralitāti pēc 2030. gada, un maz palīdzētu novērst risku, ka nākamajā desmitgadē varētu sākties straujas klimata pārmaiņas.
 
Attiecībā uz vienu no strīdīgākajiem jautājumiem, proti, Sociālo klimata fondu, Padome pieņēma lēmumu par mazāku un vājāku fondu. Tas var kļūt bezjēdzīgs, jo tas neizslēdz fosilo kurināmo un neuzliek par pienākumu dalībvalstīm, kuras vēlas tam piekļūt, pieņemt nulles neto emisiju mērķus. SKF ir būtiska paketes "Gatavi mērķrādītājam 55%" daļa, un tam ir izšķiroša nozīme, lai nevienu neatstātu novārtā pārkārtošanās procesā. Lai to izdarītu, SKF jābūt lielam, iesaistot cilvēkus, kuri tiek visvairāk ietekmēti plānošanā, un tam jāsāk darboties pietiekami agri, lai panāktu pārveidojošas pārmaiņas.
 
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
Lai sniegtu taisnīgu ieguldījumu Parīzes nolīguma 1,5°C mērķa sasniegšanā, pārskatītajai ES ETS ir jābūt vērstai uz to, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 70% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tomēr šodien Vides padome sekoja Komisijas vājajam priekšlikumam, kas paredzēja samazinājumu tikai par 61%. Vēl sliktāks rezultāts ir attiecībā uz bezmaksas piesārņojuma kvotu pakāpenisku izskaušanu nozarēm, uz kurām attiecas gaidāmais Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms. Kvotu izskaušana ir vēl lēnāka nekā Eiropas Komisijas priekšlikumā: piesārņojošās nozares 2030. gadā joprojām saņemtu vairāk nekā pusi no pašreizējā bezmaksas ES ETS kvotu līmeņa, kas būtiski samazinās stimulus rūpniecības dekarbonizācijai.
 
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
Līdztekus emisiju samazināšanai mums steidzami jāpalielina oglekļa piesaiste no atmosfēras. Vislabākais veids, kā to panākt, ir aizsargāt un atjaunot mežus, kūdrājus un citas ekosistēmas, kā arī veicināt tādas mežsaimniecības un lauksaimniecības prakses, kas ir labvēlīgas gan klimatam, gan dabai, gan cilvēkiem. Tāpēc ZIZIMM regulējums ir tik svarīgs.
 
Lai gan dalībvalstis nemainīja Komisijas ierosināto kopējo 2030. gada mērķi -310 miljonu tonnu apmērā oglekļa piesaistei no atmosfēras, tās ir darījušas visu iespējamo, lai vājinātu visu, kas šajā mērķī ietilpst, tekstā ievietojot daudzus izņēmumus un nepilnības. Tas nozīmē, ka reālais ES emisiju samazinājums 2030. gadā varētu būt krietni mazāks par šo līmeni.