PDF realizē projektus, kuri atbilst mūsu pamatvērtībām. Mūsu mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu un dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Katram ir iespēja finansiāli atbalstīt to projektu, kurš šķiet tuvāks un nozīmīgāks, atbilstošs kompānijas stratēģijai vai arī vienoties ar mums par jauna projekta ideju un realizāciju.

Latvijas ūdeņu kvalitātes normas nosaka Eiropas ūdens pamatdirektīva (Water Framework directive - WFD). Šīs direktīvas mērķis ir sasniegt labu ūdens stāvokli visās Eiropas valstīs līdz 2027. gadam. Latvijā patreiz 71% no visiem virszemes ūdeņiem ir  “vidējā” un 8% sliktā stāvoklī, un tas joprojām turpina pasliktināties. Tikai 21% virszemes ūdeņu pagaidām vēl ir labā stāvoklī.

LIFE “GOODWATER” projekta galvenais uzdevums ir palīdzēt Latvijai sasniegt mērķus, ko tā apņēmusies sasniegt WFD ietvaros. 
Projekta laikā tiks pētīti 164 riska ūdens objekti Latvijā, deviņos no tiem (5% no visiem Latvijas ūdens objektiem) plānots uzlabot ūdens kvalitāti. Savukārt, ilgtermiņā paredzēts, ka 50 pētāmajos objektos (30%) ūdens kvalitāte uzlabosies. Projekta rezultātā tiks izstrādāti ieteikumi kā uzlabot esošo upju baseinu apsekošanas plānus, lai tie būtu efektīvāki un tiktu implementēti. Pētījumu ietvaros tiks meklēti risinājumi kā mazināt netiešās ietekmes uz ūdeņiem. Kā piemēru var minēt barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, kas veicina ūdeņu aizaugšanu – tā ir viena no galvenajām problēmām, kas ļoti negative ietekmē Baltijas jūru un tās ekosistēmu. Liels daudzums minēto barības vielu, kā arī cita veida piesārņojums pa upēm nonāk jūrā, tā rezultātā Baltijas jūra kļuvusi par vienu no piesārņotākajām pasaulē. Tieši tāpēc šis projekts ir īpaši svarīgs. 

PDF jau daudzus gadus ir daļa no WWF iniciatīvas - Baltijas ekoreģionā programma (Baltic Ecoregion programme, BEP). Tajā sadarbojas visas deviņas valstis, kas atrodas Baltijas jūras krastos, lai virzītos uz vienotiem mērķiem, implementētu kopējas iniciatīvas un uzlabotu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. 

Bieži vien Latvijas iedzīvotājiem grūti saprast, kāpēc Baltijas jūra tiek saukta par vienu no piesārņotākajām jūrām, jo, staigājot pa Latvijas piekrasti, nekur nav tik daudz atkritumu kā citu jūru krastos. Pat mūsu netīrākā pludmale Daugavgrīvā izskatās labāka par daudzām citām pasaulē. Tomēr 97% no visas Baltijas jūras ietekmē eitrofikācija -jūras aizaugšana, jo ūdenī ir pārāk liels barības vielu daudzums. Līdz ar to zivju populācijas, tāpat kā citviet pasaulē, strauji izzūd. 

Kopumā BEP ir ietekmīga programma tieši tāpēc, ka tiek veiktas vienotas darbības starp visām Baltijas jūras valstu komandām. Projektā tiek iesaistīti kolēģi arī no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas nav ES valstis, nepakļaujas ES normatīviem, bet veido ļoti lielu ietekmi uz Batijas jūru.

Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana ūdenī kļūst aizvien populārāka. Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus.

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, aicinām sabiedrību pievienoties iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Mēs kopā ar citām Eiropas Savienības vides organizācijām ir aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

Baltijas jūras eitrofikācija turpinās jau vairākus gadu desmitus. Balstoties uz zinātnieku pētījumiem, hipoksijas (bezskābekļa) līmenis piekrastes ūdeņos patlaban ir augstākais 1500 gadu laikā. Baltijas jūra ir daļēji slēgta iekšzemes jūra, šī iemesla dēļ tā ir īpaši jūtīga pret barības vielu noplūdes sekām. Fosfora un slāpekļa noplūdes noved pie nopietniem ekosistēmu traucējumiem, tai skaitā plašas aļģu ziedēšanas, skābekļa trūkuma dziļajos ūdeņos, kā rezultātā veidojas arvien plašāki apgabali bez skābekļa jeb tā saucamās "mirušās zonas”.

Daudzi lauksaimnieki ir gatavi izdarīt vairāk, lai saglabātu apkārtējo vidi. Mēs izvēlamies konkursa finālam zemniekus, kuri saimniekojuši tā, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos. Īstenojot šo konkursu, mūsu mērķis ir izcelt lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt labās prakses visā reģionā.

Programmas mērķis ir apturēt un novērst meža degradāciju, noplicinošu meža resursu apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijā.

Atšķirot Latvijas Sarkano grāmatu, lielākā daļa tur iekļauto meža dzīvnieku un augu sugas ir tieši atkarīgas no apstākļiem, kurus esam izmainījuši.

Mūsdienās nepietiek vairs tikai ar atsevišķu teritoriju, dižkoku, atsevišķu augu vai dzīvnieku sugu aizsardzību, tas jāattiecina  uz visu mežu apsaimniekošanu, protams saskaņojot ar cilvēkam nepieciešamām saimnieciskajām interesēm.
 

Latvijā aizvien pieaug brīvā laika pavadīšanas iespējas dabā. Dažādas sporta sacensības, mūzikas festivāli, korporatīvie pasākumi, koncerti, interešu grupu pasākumi plaši tiek organizēti dažādos dabas objektos. Strauji pieaugot cilvēku skaitam dabā, akumulējas potenciālās negatīvās ietekmes uz vidi.

2018.gadā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi uzsākām iniciatīvu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”.

Lai to īstenotu, mēs veicam dažādas rīcības:  integrēta komunikāciju kampaņa, dalība publiskos pasākumos, izglītības aktivitātes par videi draudzīgu atrašanos dabā, instalācijas izveide lielveikaliem par atkritumu apjomu atrodoties dabā.
 

Šodienas aktualitāte - dabas daudzveidības strauja samazināšanās, dabīgo pļavu izzušana, kukaiņu izmiršana. Aizvien vairāk pieaug cilvēku stresa līmenis, depresija, neapmierinātība ar darba vietu un ikdienas rutīnu. Aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība cilvēkiem iemācīties apstāties, ieklausīties sevī un dzīvot harmonijā ar dabu.

Projekta ietvaros organizējam dabas atjaunošanas pasākumus. Uzņēmumiem iespējams piedalīties vienu reizi un izmēģināt talku kā darbinieku saliedēšanas, team building pasākumu, kā rezultātā tiek izdarīts jēgpilns darbs vides saglabāšanai. Šis var būt ilgstošs sadarbības projekts, kurā kompānija uzņemas atbildību par kādu noteiktu dabas parku, aizsargājamo teritoriju vai, tieši otrādi, apceļo un strādā dažādās Latvijas aizsargājamajās teritorijās un dara to nevis kā tūristi, bet, kā cilvēki, kuriem rūp Latvijas vide un viņi piedalās tās saglabāšanā un atjaunošanā. 

Pastāv iespēja nepiedalīties talkās, bet atbalstīt projektu kā tādu.

Mūsu attiecības ar dabu ir bīstami nelīdzsvarotas. 2020. gads mums ir pierādījis, ka daba ir būtiska mūsu eksistencei, un veselīgas dabas sistēmas ir obligātas mūsu pastāvēšanai. To, ko mēs darām dabai, mēs darām sev.

Simboliski izslēdzot apgaismojumu Sidnejā 2007. gadā, Zemes stunda ir kļuvusi par vienu no pasaules lielākajām vides akcijām. Zemes stunda jau 14. gadus iedvesmo indivīdus, uzņēmumus un organizācijas 190 valstīs un teritorijās rīkoties klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības samazināšanās novēršanai.

Šī gada Zemes stundas fokusā - klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana

Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas izzušanu un draudiem, ko tā mums visiem rada. Mums ir jāveido kustība dabai, lai rosinātu rīcību līdzīgi tai, kas tika sasniegta ar 2015. gada Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas kritiskais pamats un tūlītējs, spēcīgs un rentabls risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.
 

Mēs rīkojam diskusiju ciklu “Vide un… Kāds sakars?”

Cikla ietvaros pie viena galda tiek sēdināti dažādu jomu eksperti, lai noskaidrotu, vai vides jautājumi ir tikai zinātnieku un nevalstisko organizāciju dienaskārtībā, vai arī tie būtiski skar un tiem pielāgojas citas sfēras. Diskusijas notiek dažādās vietās, kā arī tiek translētas.

Sarunu tēmas mēdz būt visdažādākās, piemēram:

“Kāds sakars? Vide un …” diskusiju saturs un sarunas veidols līdzšinēji ir nodrošinājis pietiekami lielu sabiedrības interesi. Mēs ceram turpināt ar interesantu saturu un saistošām sarunām, kas būs aktuālas jebkuram klausītājam.
Mēs pieejam radoši sadarbības idejām, lai rezultāts būtu pozitīvas izmaiņas apkārtējā vidē, un lai tas būtu interesants visiem partneriem.

1999. gadā Pasaules Dabas Fonds pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda pirmos 18 "Konik polski" savvaļas zirgus. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi un šobrīd zirgu skaits jau tuvojas simtam.

Zirgu īpaši noēstajās pļavās nolaižas ganīties meža zosis un dzērves, palieņu pļavās ligzdo  lauku putni, lapsas un stārķi medī zirgu iztramdītās peles un sienāžus un kādreizējās lauksaimniecības zemēs atsāk ziedēt pļavu puķes.
Dabas parka “Pape” teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā.
Parkā izveidotas trīs dabas takas. Apmeklētāji var uzzināt arī vairāk par savvaļas orhidejām, izejot jauno Orhideju taku.  
Lai uzturētu šo neatkārtojamo ekosistēmu, rakstām projektus, sadarbojamies ar vietējo pašvaldību un pieņemam ziedojumus.

Pasaules Dabas Fonds ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ievieš projektu "Pasaules dabas fonda darbības kapacitātes pilnveidošana". Projekta mērķis ir stiprināt vides aizsardzības jomā strādājošās nevalstiskās organizācijas, veicinot to praktisko iesaisti vides aizsardzības sistēmas prioritāro jomu uzlabošanā. Tiks veicināta vides nevalstisko organizāciju kopējā sadarbība, pamatoti atlasot labākās prakses piemērus, veicot labākās prakses apkopošanu un ieteikumu sagatavošanu to piemērošanai Latvijas apstākļiem, kā arī notiks priekšlikumu izstrāde tālākajām darbībām četros tematiskajos virzienos: aprites ekonomika, dabas kapitāls, vides izglītība, klimatneitralitāte un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Kopējās Pasaules Dabas Fonda veiktspējas stiprināšanai tiks īstenotas arī vairākas aktivitātes, kuras attīstīs organizācijas iekšējo kapacitāti un veicinās arī jaunu brīvprātīgo piesaisti operatīvam un funkcionālam atbalstam naftas noplūdes gadījumos. Gan teorētiskajās, gan praktiskajās apmācībās Pasaules Dabas Fonda naftas brīvprātīgie apgūs prasmes darbam, glābjot dzīvniekus naftas noplūdes apstākļos gan krastā, gan ūdenī. Viens no projekta mērķiem ir veicināt un atbalstīt arī atbildīgo iestāžu darbību – spēju operatīvi reaģēt, sadarboties un novērst naftas noplūdes sekas, izmantojot apmācītu brīvprātīgo atbalstu.
 
Projekta īstenošanas laiks: 01.05.2021.- 30.04.2022.