Finanses ir svira, lai sekmētu ilgtspējīgus rezultātus, izmantojot dažādas aktīvu klases kā obligācijas, akcijas, aizņēmumus, īpašumu, preces un citus. Savukārt ilgtspējīgas finanses ir priekšnosacījums Eiropas Zaļā kursa īstenošanai.

Finanšu nozare ir unikālā situācijā, lai stimulētu pāreju, piekrītot aizdot, ieguldīt un apdrošināt tādus uzņēmumus, kas pārvalda savus riskus un ietekmi. Privātajam sektoram ir svarīga loma, pārveidojot ierasto uzņēmējdarbības praksi, palīdzot atbalstīt pāreju no dabas izmantošanas uz dabas atjaunošanu, vienlaicīgi izvairoties no balasta jeb nedzīvotspējīgu aktīvu veidošanās. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības finansēšanai ir spēcīgi finansiāli, kā arī plašāki sabiedriskie ieguvumi, tāpēc ilgtspējīgas finanses turpina gūt panākumus.

Loma pārejai uz klimatneitralitāti un dabas daudzveidības saglabāšanu ir ikkatram finanšu tirgus dalībniekam — centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm, investīciju bankām, komercbankām, investoriem, aktīvu pārvaldītājiem, konsultantiem, apdrošinātājiem, valdībām, uzņēmumiem un citiem.

Politikas veidotāji, regulatori un uzraudzības iestādes sistēmiskā (t. sk. monetārā) līmenī arī Latvijā ir sākušas pievērst uzmanību ar vidi un jo īpaši ar klimatu saistītiem finanšu riskiem. Eiropas līmenī tiek izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgām investīcijām jeb Taksonomija, bet globālā līmenī ir izveidota finanšu tirgus vadīta "Darba grupa ar dabu saistītās finanšu informācijas atklāšanā" (TNFD) ar mērķi izstrādāt vadlīnijas uzņēmumiem un finanšu institūcijām ar dabu saistīto finanšu risku informācijas atklāšanai.

Ilgtspējīgas finanses ir saikne starp finanšu sistēmām un ekosistēmām. Dabas kapitāls rada ilgtspējīgus ekonomiskos un vides ieguvumus, kas atbalsta veselīgu un noturīgu ekonomiku.

Uzņēmumi ir atkarīgi no dabas kapitāla — mežiem, augsnes, minerāliem, ūdens. Taču dabas degradācija rada sistēmiskus riskus — no klimata pārmaiņām līdz ūdens trūkumam —, kas apdraud uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspēju un rentabilitāti. Ūdens trūkums, dabas resursu krājumu samazināšanās, kas palielina cenas, vai ārkārtēji laikapstākļi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, rada ekonomiskus zaudējumus un paaugstina apdrošināšanas izmaksas. Tāpat kā valdības pastiprina vides noteikumus un patērētāji sagaida augstākus standartus, finanšu iestādes, kas nepielāgojas, tiks pakļautas augstākiem riskiem.


Avots: NGFS (2020a)

​Finanšu nozarei var būt un tai ir jāspēlē galvenā loma, virzot pāreju uz ilgtspējīgu un noturīgu ekonomiku. Izmantojot savas spējas novirzīt finanšu plūsmas no dabu, vidi un klimatu noplicinošiem uz ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, finanšu iestādes var palīdzēt valdībām tiekties uz ilgtspējīgu attīstību un dot ieguldījumu dabas kapitāla saglabāšanā un atjaunošanā.

Finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem ir dažādas ietekmes darbības jomas un veidi, taču tās visas var mudināt uzņēmumus veikt saimnieciskās darbības planētas robežās un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Integrējot vides, sociālo un pārvaldības (ESG) analīzi savās kreditēšanas un ieguldījumu praksēs, finanšu institūcijas var samazināt riskus saviem portfeļiem un atbalstīt uzņēmumus, tiem pārejot uz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem. Tas arī palīdz veidot spēcīgāku, noturīgāku globālo ekonomiku.

Investori un finanšu iestādes sāk apzināties ieguvumus no tādu investīciju lēmumu pieņemšanas, kas palīdz cīnīties ar dabas daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņām. Dažas bankas jau mudina savus klientus pieņemt stingrākus ilgtspējības standartus, arvien lielāks skaits ieguldījumu fondu atsakās no fosilā kurināmā, un pieaug interese par investīcijām, kas sniedz ne tikai finansiālu, bet arī vides un sociālo atdevi.

Šī ilgtspējīgā finanšu nākotne joprojām var būt rentabla. Parīzes nolīgums līdz 2030. gadam varētu pavērt iespējas gandrīz $23 triljonu vērtībā tādās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte un zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas. Un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana varētu radīt tirgus iespējas vismaz $12 triljonu apmērā, sākot no pārtikas atkritumu samazināšanas līdz pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu pārveidošanai.
 

Korelācija starp ESG faktoriem un uzņēmuma finanšu rezultātiem pētījumos atklāj, ka spēcīgs uzņēmuma ESG sniegums nozīmē augstāku uzņēmuma vērtību, labāku uzņēmuma kredītreitingu, augstāku produktivitāti un konkurētspēju. Tomēr pieprasījums pēc jauniem ar ilgtspējību saistītiem finanšu un ieguldījumu produktiem un pakalpojumiem pēdējās desmitgades laikā ir strauji pieaudzis un joprojām pieaug ne tikai tāpēc, ka ilgtspējīgu ieguldījumu pozitīvā atdeve izraisa klientu interesi, bet arī tāpēc, ka finanšu tirgus dalībnieku vidū pieaug izpratne par ilgtspējīgu finanšu nepieciešamību, saasinoties klimata un dabas krīzēm.

"Ilgtspējīgas finanses" saturs tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu projekta "Pasaules Dabas fonda darbības kapacitātes pilnveidošana" ietvaros.