The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Bioloģisko daudzveidību Latvijā nopietni apdraud pārmērīga mežu izmantošana, lauksaimniecības intensifikācija, ainavas fragmentācija, dabas aizsardzības prasību ignorēšana, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepietiekama apsaimniekošana, malu zvejniecība, upju aizsprostošana u.c.
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA SAMAZINĀS
Bioloģiskā daudzveidība ir resurss, kas ir nepieciešams ikvienam – Tev, Tavai ģimenei, kopienai, valstij un nākošajām paaudzēm. Bioloģiskā daudzveidība ir saikne starp visiem zemes organismiem, kas tos vieno savstarpēji atkarīgā sistēmā, kurā katrai sugai ir sava loma. Tā ir dzīvības tīkls.
Planētas dabas resursi sastāv no augiem, dzīvniekiem, zemes, ūdens, atmosfēras un cilvēkiem. Kopā mēs veidojam planētas ekosistēmu, kas nozīmē, ka samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, tiek apdraudēta arī mūsu veselība un iztikas avoti.
Šobrīd mēs izmantojam par 25% vairāk dabas resursu kā planēta spēj nodrošināt. Rezultātā tiek ietekmētas un apdraudētas sugas un to dzīvotnes. Cieš arī cilvēki.
Planētas dabas resursi sastāv no augiem, dzīvniekiem, zemes, ūdens, atmosfēras un cilvēkiem. Kopā mēs veidojam planētas ekosistēmu, kas nozīmē, ka samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, tiek apdraudēta arī mūsu veselība un iztikas avoti.
Šobrīd mēs izmantojam par 25% vairāk dabas resursu kā planēta spēj nodrošināt. Rezultātā tiek ietekmētas un apdraudētas sugas un to dzīvotnes. Cieš arī cilvēki.
© Wild Wonders of Europe / Widstrand / WWF
BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN PLANĒTAS VESELĪBA
Ikviens no mums ir atkarīgs no dabas, jo tā nodrošina cilvēkus ar neskaitāmiem labumiem, – vēl vairāk, bioloģiskā daudzveidība nodrošina mūsu spēju izdzīvot, kā arī paaugstina dzīves kvalitāti.
Bioloģiskās daudzveidības “produkti” tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs, piemēram, farmācijā, lauksaimniecībā, kosmētikas ražošanā, būvmateriālu un celulozes ražošanā, dārzkopībā, atkritumu apsaimniekošanā. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apdraud pārtikas krājumus, atpūtas un tūrisma iespējas, kā arī koksnes, medikamentu un enerģijas avotus.
Samazināta bioloģiskā daudzveidība nozīmē, ka miljoniem cilvēku draud nākotne, kurā pārtikas krājumus biežāk apdraud kaitēkļi un slimības un kurā tīrs ūdens ir pieejams neregulāri vai reti.
Bioloģiskās daudzveidības “produkti” tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs, piemēram, farmācijā, lauksaimniecībā, kosmētikas ražošanā, būvmateriālu un celulozes ražošanā, dārzkopībā, atkritumu apsaimniekošanā. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apdraud pārtikas krājumus, atpūtas un tūrisma iespējas, kā arī koksnes, medikamentu un enerģijas avotus.
Samazināta bioloģiskā daudzveidība nozīmē, ka miljoniem cilvēku draud nākotne, kurā pārtikas krājumus biežāk apdraud kaitēkļi un slimības un kurā tīrs ūdens ir pieejams neregulāri vai reti.
© Magda Jentgena
Invazīvo sugu pārvaldnieks
Dažas no Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), puķu sprigane (Impatiens glandulifera), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia), ošlapu kļava (Acer negundo) un krokainā roze (Rosa rugosa) u. c. Savukārt, par invazīvām dzīvnieku sugām Latvijā atzītas, piemēram, Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), jenotsuns (Nyctereutes procyonoides), no Tālajiem Austrumiem ieceļojusī zivs rotans (Perccottus glenii), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) u.c.
Lai dotu iespēju ērtāk ziņot par novērotajām svešzemju sugām un iegūtu plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā, ikviens ir aicināts iesniegt invazīvo sugu novērojumus vietnē bit.ly/invazivs!
Aplūko infografikuLai dotu iespēju ērtāk ziņot par novērotajām svešzemju sugām un iegūtu plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā, ikviens ir aicināts iesniegt invazīvo sugu novērojumus vietnē bit.ly/invazivs!